Vitebska

Vitebska
	Vitebska
	Віцебск, Витебск
	Pasludināšanas pareizticīgo baznīca
; Karogs	; Ģerbonis
	Vitebska
Koordinātas: 55°11′40″N 30°11′43″E / 55.19444, 30.19528 Koordinātas: 55°11′40″N 30°11′43″E / 55.19444, 30.19528
Valsts	Baltkrievija
Apgabals	Vitebskas apgabals
Rajons	apgabala pilsēta
Pirmoreiz minēta	974. g.
Magdeburgas tiesības	1597. g.
Citi nosaukumi	Witebsk — poļu;
	Iedzīvotāji (2009)
- kopā	347 500
	Mājaslapa: http://www.vitebsk.gov.by/

Vitebska, arī Vicjebska un Vicebska (baltkrievu: Віцебск, krievu: Витебск) ir pilsēta Baltkrievijas ziemeļaustrumos pie Daugavas, Vitebskas apgabala centrs. Krievijas impērijas laikā tā bija centrs Vitebskas guberņai, kurā ietilpa arī Latgale.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rakstos pirmoreiz pieminēta 1021. gadā, tomēr par pilsētas dzimšanas gadu tiek uzskatīts 974. gads (arī 914., 947.)^[1], kad Kijevas Krievzemes kņaziene Olga dibinājusi pilsētu kriviču apmetnes vietā.

Vitebska 12. gadsimtā ietilpa neatkarīgajā Polockas kņazistē un bija tirdzniecības centrs starp Baltijas un Melno jūru. 13. gs. vidū Vitebskas kņazi nokļuva Smoļenskas kņazu atkarībā. 1274. gadā Zelta Ordas hans Mengu-Timurs padarīja Smoļenskas kņazu Gļebu Rostislaviču par savu vasali un arī Vitebska bija spiesta maksāt meslus Zelta Ordas mongoļu valdniekiem.

1320. gadā tā tika iekļauta Lietuvas Dižkunigaitijā, bet 1569. gadā — Polijas-Lietuvas valstī. 1597. gadā Vitebskai tika piešķirtas Magdeburgas tiesības. 1772. gadā Pirmās Polijas dalīšanas rezultātā Vitebska tika iekļauta Krievijas impērijā.

Krievijas sastāvā Vitebska kļuva par ievērojamu ebreju centru, 20. gadsimtā sākumā to bija vairāk kā puse no pilsētas iedzīvotājiem. Kopš 1921. gada Vitebska bija Baltkrievijas PSR sastāvā, bet kopš 1991. gada - neatkarīgajā Baltkrievijā. 2. pasaules kara laikā Vitebskas vecā apbūve tika nopostīta.