Vitebska

Vitebska
Vitebska;
Віцебск, Витебск
	Vitebska
; Karogs	; Ģerbonis
	Vitebska
	Koordinātas: 55°11′40″N 30°11′43″E / 55.19444°N 30.19528°EKoordinātas: 55°11′40″N 30°11′43″E / 55.19444°N 30.19528°E
Valsts	Baltkrievija
Apgabals	Vitebskas apgabals
Rajons	apgabala pilsēta
Pirmoreiz minēta	974.
Magdeburgas tiesības	1597.
Citi nosaukumi	Witebsk — poļu
Iedzīvotāji (2024)
• kopā	358 395
Mājaslapa	http://www.vitebsk.gov.by/
	Vitebska Vikikrātuvē

Vitebska (krievu: Витебск), arī Vicjebska un Vicebska (baltkrievu: Віцебск) ir pilsēta Baltkrievijas ziemeļaustrumos pie Daugavas, Vitebskas apgabala centrs. Krievijas Impērijas laikā pilsēta bija Vitebskas guberņas centrs. Vitebskas guberņā ietilpa arī Latgale.

Pilsēta nosaukta par godu tai cauri tekošai Daugavas pietekai — Vicbai.

Pēc valodnieka Vladimira Toporova uzskata, upes nosaukums ir baltu cilmes un sastāv no zilbēm Vid-up, kas lietuviešu un latviešu valodā nozīmē vienu un to pašu — vidus.^[2]

Vēsture

Rakstos pirmoreiz pieminēta 1021. gadā, tomēr par pilsētas dzimšanas gadu tiek uzskatīts 974. gads (arī 914., 947.),^[3] kad Kijivas Krievzemes kņaziene Olga dibinājusi pilsētu kriviču apmetnes vietā.

Vitebska 12. gadsimtā ietilpa neatkarīgajā Polockas kņazistē un bija tirdzniecības centrs starp Baltijas un Melno jūru. 13. gadsimta vidū Vitebskas kņazi nokļuva Smoļenskas kņazu atkarībā. 1274. gadā Zelta Ordas hans Mengu-Timurs padarīja Smoļenskas kņazu Gļebu Rostislaviču par savu vasali un arī Vitebska bija spiesta maksāt meslus Zelta Ordas mongoļu valdniekiem.

1320. gadā tā tika iekļauta Lietuvas Dižkunigaitijā, bet 1569. gadā — Polijas-Lietuvas valstī. 1597. gadā Vitebskai tika piešķirtas Magdeburgas tiesības. 1772. gadā Pirmajā Polijas dalīšanā Vitebska tika iekļauta Krievijas Impērijā.

Krievijas sastāvā Vitebska kļuva par ievērojamu ebreju centru, 20. gadsimtā sākumā to bija vairāk kā puse no pilsētas iedzīvotājiem. No 1892. līdz 1919. gadam Vitebskā darbojās Jehudas Pena (dzīvojis arī Daugavpilī un Rīgā) ebreju mākslas skola. Pena skolnieku vidū bija Els Ļisickis, Marks Šagāls un Osips Zadkins. Kopš 1921. gada Vitebska bija Baltkrievijas PSR sastāvā, bet kopš 1991. gada - neatkarīgajā Baltkrievijā. Otrā pasaules kara laikā Vitebskas vecā apbūve tika nopostīta.

Cilvēki

Pēc etniskā sastāva vairums pilsētas iedzīvotāju ir baltkrievi (80,47 %), krievi (12,67%). Pēc reliģiskās piederības — apmēram 80% no ticīgajiem ir pareizticīgie.

Vitebskas mākslas skolā mācījušies Els Ļisickis, Marks Šagāls un Osips Zadkins. Vēlāk par mākslas pasniedzēju strādājis Kazimirs Maļevičs.

Vitebskā dzimuši:

Žoress Alfjorovs (Жорес Иванович Алфёров, 1930) — krievu fiziķis;
Aleksandrs Beļavskis (1964) — Latvijas hokejists;
Isers Harels (1912—2003) — Izraēlas drošības dienestu vadītājs;
Sjarhejs Korniļenka (Сяргей Карніленка, 1983) — futbolists;
Sjarhejs Ļahovičs (Сяргей Ляховіч, 1976) — bokseris;
Dzmitrijs Markavs (Дзмітрый Маркаў, 1974) — kārtslēcējs;
Vitaļs Radzivonavs (Віталь Радзівонаў, 1983) — futbolists;
Braņislavs Samoilavs (Браніслаў Самойлаў, 1985) — riteņbraucējs;
Iļja Smirins (Илья Юльевич Смирин, 1968) — Izraēlas šahists;
Tamāra Tiškeviča (Тамара Андреевна Тышкевич, 1931—1997) — padomju lodes grūdēja;
Immanuils Veļikovskis (Иммануил Великовский/Immanuel Velikovsky, 1895—1979) — amerikāņu psihoanalītiķis/vēsturnieks;
Osips Zadkins (Ossip Zadkine, 1890—1967) — franču tēlnieks.
Artūrs Dimiters (1915—1986), padomju un latviešu teātra un kino aktieris.

Sports

Baltkrievijas augstākajā futbola līgā spēlē Vitebskas komanda FK Vicebsk.

Literatūra

Atsauces

↑ Q125194897.
↑ В. Н. Топоров Балтийский элемент в гидронимии Поочья II // Балто-славянские исследования 1989. — С. 63-64.
↑ Шишанов В. 974, 947 или 914? // Витебский проспект. 2005. № 45. 10 нояб. С.3.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vitebska.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
Ebreju enciklopēdijas Austrumeiropā raksts (angliski)
Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
Vitebskas pašvaldības mājaslapa Arhivēts 2012. gada 15. oktobrī, Wayback Machine vietnē. (krieviski)
Tūrisma objekti Vitebskā (krieviski)

[wikidata-4b5b35c23371c5927fb6da406f20632bf21ceeba-1] Q125194897.

[2] В. Н. Топоров Балтийский элемент в гидронимии Поочья II // Балто-славянские исследования 1989. — С. 63-64.

[3] Шишанов В. 974, 947 или 914? // Витебский проспект. 2005. № 45. 10 нояб. С.3.

[1]

[2]

[3]