COVID-19 pandēmija Igaunijā

Igaunijas apriņķi pēc COVID-19 kumulatīvās 14 dienu saslimstības uz 100 000 iedzīvotājiem. Tumšāka krāsa norāda uz lielāku kumulatīvo saslimstību (jaunākie dati).

Inficēto un mirušo skaita izmaiņas COVID-19 pandēmijas laikā Igaunijā (logaritmiskā skala, jaunākie dati).

COVID-19 pandēmija Igaunijā sākās 2020. gada 27. februārī, kad diagnosticēja pirmo COVID-19 gadījumu kādam Irānas pilsonim, kas pēc lidojuma caur Stambulas un Rīgas lidostām no Rīgas autoostas ar autobusu bija ieradies Tallinā, kur pats izsauca neatliekamo palīdzību, tika izolēts un atradās stabilā stāvoklī.

Pirmais vilnis

3. martā Igaunijā konstatēja otro COVID-19 saslimšanas gadījumu vīrietim, kas 29. februārī bija ielidojis Rīgas lidostā ar "Ryanair" lidmašīnu no Bergamo.

4. un 5. martā Sāmsalā notika volejboja turnīrs 2019–20 CEV Challenge Cup, kurā piedalījās arī Milānas Power Volley Milano volejbola komanda, kuras spēlētāji inficēja vairākus vietējos iedzīvotājus. 5. martā konstatēja vēl trīs inficētus pacientus, kas 29. februārī bija atlidojuši no Bergamo. Savukārt līdz 13. martam valstī bija reģistrēti jau 79 apstiprināti saslimšanas gadījumi. 14. martā Igaunijā vienā dienā dignosticēja 68 jaunus slimības gadījumus, kopējais testēto skaits bija 853, inficēto skaits sasniedza 115, no kuriem 54 dzīvoja Tallinā un Harju apriņķī, 31 Sāres apriņķī, 9 Veravas apriņķī, 6 Tartu apriņķī, 12 Pērnavas apriņķī, 3 Rietumviru apriņķī un 3 Austrumviru apriņķī.

21. martā kopējais COVID-19 laboratorijas testu skaits sasniedza 2812, bet slimnieku kopējais skaits 306, 17% (50 cilvēki) no viņiem bija vecumā virs 60 gadiem. 14 pacientu bija ievietoti slimnīcās, divi no viņiem atradās intensīvās terapijas palātās, bet viens kritiskā stāvoklī. 25. martā Rietumtallinas centrālajā slimnīcā no COVID-19 izraisītām komplikācijām nomira 83 gadus veca paciente, šajā dienā Igaunijā bija diagnosticēti 404 inficēšanās gadījumi.

8. aprīlī tika paziņots, ka Igaunijā konstatēti 1185 inficēšanas gadījumi un 24 nāves gadījumi, no tiem trīs pēdējās diennakts laikā. Vairāk nekā 100 veselības aprūpes darbinieku bija inficējušies ar jauno koronavīrusu, mirusi 53 gadus jauna Kuresāres slimnīcas ārste Ulvi Mulina. Pēc COVID-19 diagnosticēšanas viņa trīs nedēļas atradās mājas karantīnā un cieta no klepus un drudža, tomēr atteicās saukt neatliekamo palīdzību.

Ierobežojumu atvieglošana

17. aprīlī Igaunijas premjers Jiri Ratass paziņoja, ka ārkārtas situācijā sasniegts lūzuma punkts un nākamnedēļ varētu runāt par pakāpenisku koronavīrusa dēļ noteikto ierobežojumu atvieglošanu. Valdības komisija apstiprināja septiņus kritērijus, pēc kuriem tiks vērtēta iespēja mīkstināt ārkārtas situācijas režīmā noteiktos ierobežojumus. Starp tiem ir inficējušos un slimnīcā ārstējošos cilvēku skaits, intensīvās terapijas nodaļu noslodze, sabiedrības gatavība ievērot ierobežojošos pasākumus un vispārējais ekonomikas stāvoklis.

Tika paziņots, ka Igaunijā no 1. maija līdz 31. jūlijam veiks 300 000 eiro vērtu pilotprojektu, lai Tallinā un Sāmsalā nejaušajā izlasē brīvprātīgi iekļautu pa 1080 cilvēkiem, meklējot antivielas asinīs, kuras parādīs ar COVID-10 izslimojušo skaitu. Tas nepieciešams, lai valdības komisija varētu pieņemt lēmumus par ierobežojumu mīkstināšanas pasākumiem. Tāpat valdība atbalstīja COVID-19 izplatības monitoringa projektu visā Igaunijā, kura ietvaros Tartu Universitāte divu mēnešu laikā ik nedēļu testēs 2000 cilvēku gan ar simptomiem, gan bez tiem. Projekta mērķis ir novērtēt vīrusa izplatību dažādos reģionos un iedzīvotāju grupās. Šī projekta izmaksas ir 1,8 miljoni eiro.

28. aprīlī tika paziņots, ka Igaunijai ir gatava statēģija COVID-19 krīzes uzveikšanai, stratēģijai tiks izstrādātas trīs nozaru programmas: ekonomikas atveseļošanā, veselības aprūpē un robežu atvēršanā, un attiecīgās ministrijas izstrādās ilgtermiņa rīcības plānus. Sākotnējais stratēģijas projekts tika papildināts ar lielāko daļu no vairāk nekā simts ierosinājumiem, kas saņemti no Rīgikogu, Igaunijas Zinātņu akadēmijas, Tartu Universitātes, Banku asociācijas, vairākām uzņēmēju organizācijām un citiem partneriem.

17. maijā Igaunija atcēla ārkārtējo situāciju. Premjers Ratass paziņoja, ka jāveido jauna normalitāte. Tā kā efektīvas ārstēšanas un vakcīnas atrašana vēl prasīs laiku, visiem jāturpina no koronavīrusa aizsargāt sevi, savus tuvākos un sabiedrība kopumā ar savu izturēšanos, ievērojot distancēšanās un higiēnas noteikumus. Tika atvērti tirdzniecības centri un robeža ar Latviju, bet 18. maijā atvēra sporta zāles un atļāva sporta sacīkstes bez skatītājiem, atļāva arī publiskas sanāksmes. Tomēr netika atjaunoti lidojumi uz Lielbritāniju, Zviedriju, Beļģiju, Dāniju, Turciju, Baltkrieviju un Krieviju, kurās bija augsts inficēšanās risks ar jauno koronavīrusu. Ierobežojumu atcelšanas plānā bija paredzēts, ka no 1. jūnija atsāks darboties SPA, saunas un ūdens atrakciju centri, būs atļautas izklaides tirdzniecības centros un aprūpes namu apmeklējumi, bet no 12. jūnija varēs sākt darboties pulciņi un nometnes bērniem, savukārt no 1. jūlija būs iespējams apmeklēt kinoteātrus, koncertus un citus publiskus pasākumus, bet visu pasākumu rīkotājiem būs jāievēro noteiktas prasības attiecībā uz higiēnu, sociālo distancēšanos un riska grupu aizsardzību.

Otrais vilnis

Septembrī Igaunijā sākās otrais COVID-19 vilnis. 24. septembrī ziņoja par 44 jauniem saslimšanas gadījumiem, lielākie infekcijas uzliesmojumi bija Harju un Austrumviru apriņķos.

28. oktobrī Igaunijas sabiedrisko mediju portāls ERR.ee. ziņoja, ka pēdējā diennaktī Igaunijā veikti 1987 COVID-19 testi, no tiem 125 (6,29%) bijuši pozitīvi. Kopumā veikti 256 522 testi, no kuriem pozitīvi bija 4590, miruši 73 cilvēki. 14 dienu kumulatīvais gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju Igaunijā pieauga līdz 48,46, kas vēl arvien bija zemāks nekā Latvijā, Lietuvā un zemākais Eiropas Savienībā.

27. novembrī kļuva zināms, ka Igaunijā ar COVID-19 diennaktī mirušo pacientu skaits bija 5, slimnīcās ārstējās 182 pacienti, 20 pacienti atradās intensīvās terapijas nodaļās. Kopējais pandēmijas laikā diagnosticēto COVID-19 pacientu skaits sasniedza 11 323, bet mirušos skaits 104.

Strauji pieaugot inficēto skaitam, no 2021. gada 11. marta līdz 11. aprīlim Igaunijā stājās spēkā stingrāki ierobežojumi: nepieciešams ievērot 2+2 noteikumus (tikties var 2 personas, ieturot 2 metru distanci) visās sabiedriskajās vietās, tajā skaitā ārtelpās; maskas ir obligāti jālieto visās sabiedriskajās vietās iekštelpās, kā arī sabiedriskajā transportā; iedzīvotāji tiek aicināti, ja vien iespējams, strādāt tikai attālināti; atvērti tikai pirmās nepieciešamības preču veikali.

24. martā Igaunijā pēc inficēto kopskaita apsteidza Latviju, jo kopš pandēmijas sākuma bija reģistrēti 99 008 inficēšanās gadījumi, savukārt Latvijā attiecīgais skaitlis bija 98 870.

Pēc Veselības pārvaldes datiem līdz 2020. gada 24. decembrim COVID-19 dēļ Igaunijā bija miruši 203 cilvēki (96 vīrieši un 107 sievietes).
Vidējais mirušo vecums bija 80,4 gadi (77,7 gadi vīriešiem un 82,8 gadi sievietēm).

Trešais vilnis

Vakcinēto pret COVID-19 īpatsvars Igaunijas apriņķos trešā viļņa sākumā (2021-08-01).

2021. gada jūlija vidū Igaunijas Veselības departaments paziņoja, ka valstī ir sācies Covid-19 epidēmijas trešais vilnis, un Igaunijā vērojamo inficēšanās ar koronavīrusu gadījumu skaita palielināšanos izraisījusi vīrusa delta varianta izplatīšanās. Jūlija beigās 14 dienu kumulatīvais COVID-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju pārsniedza 108 ("augsts inficēšanās risks"). Vienīgais veids, kā efektīvi ierobežot vīrusa izplatīšanos, ir vakcinēšanās, norādīja Veselības departaments.

20. oktobrī Igaunijas valdība nolēma, ka no 25. oktobra visus pulcēšanās pasākumus, restorānus un izklaides vietas drīkstēja apmeklēt vienīgi ar vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, nevis ar ar negatīvu COVID-19 testa rezultātu, kā iepriekš. 23. oktobrī Tallinas Brīvības laukumā Ģimenes un tradīciju aizstāvības fonda vadītājs Varo Voglaids organizēja protesta mītiņu, kurā paziņoja, ka Igaunijā esot iedibināts aparteīda režīms un aicināja uzsākt masveida pilsonisko nepakļaušanos, jo valdības ieviestie ierobežojumi esot antikonstitucionāli. Uz demonstrantu plakātiem lasāmi tādi saukļi kā "Nē diktatūrai!", "Pieprasām vakcinācijas brīvību", "Cik daudz vakcīnu nāvju ir pieņemami?" un "Dievs, sargi Igauniju!". Mītiņā piedalījās arī Igaunijas Konservatīvās Tautas partijas (EKRE) līderis Martins Helme, vairāki parlamenta deputāti no šīs partijas, kā arī pret imigrāciju noskaņotās organizācijas "Odina kareivji" locekļi.

20. decembrī Igaunijas Veselības departaments ziņoja, ka inficēšanās ar COVID-19 omikrona paveidu valstī konstatēta 329 cilvēkiem, no kuriem 80% bija vietējās pārneses gadījumi, kas liecināja par jaunā paveida strauju izplatību.

2021. gada 5. decembra dati

Veselības pārvaldes 2021. gada 5. decembra dati

Ceturtais vilnis

2021. gada 29. decembrī Igaunijas Veselības departaments paziņoja, ka valstī ir sācies Covid-19 epidēmijas ceturtais vilnis, jo 14 dienu kumulatīvais COVID-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju bija strauji pieaudzis līdz 684, diennaktī atklāto inficēto skaits bija 880, četri pacienti miruši. No visiem aizvadītajā diennaktī Igaunijā atklātajiem COVID-19 gadījumiem 55% bija saistīti ar SARS-CoV-2 omikrona paveidu.

Atsauces