Ceļa savietojums

Vikipēdijas lapa
Četru sliežu savietojums 1435/1520

Ceļa savietojums ir tāds sliežu platumu savietojums, kas ļauj atšķirīga sliežu platuma vilcieniem piedalīties satiksmē pa kopīgu zemsliežu pamatni. Konstruktīvie risinājumi, kādi ir sastopami vai var tikt izveidoti, var būt dažādas sarežģītības. Kaut arī ceļa savietojums kaut kādos gadījumos var dot ievērojamas priekšrocības, kas saistītas, piemēram, ar zemes platību iegūšanu atšķirīga sliežu platumu ceļu būvei, vai ļauj ekspluatēt jau pastāvošas būves, nebūvējot jaunas, tam vienlaikus ir trūkumi, piemēram: katrs savietotais ceļš otram vai pārējiem ceļiem atņem caurlaides spējas; prasa risināt dažādus ar gabarītiem saistītus uzdevumus, tajā skaitā peroniem; signalizācijas sistēmu savietošanu, kurām, iespējams, var atšķirties specifikācijas; elektrificētās līnijās jāsavieto tāpat kontaktvads, kuram arī tāpat specifikācijas un augstums var atšķirties, kā arī var būt ceļa savietojuma ceļa garenass asimetrija pret kontakttīkla kontaktvada zigzaglīniju. Atkarībā no staciju un mezglu konfigurācijas var būt gan vienkāršs ceļa savietojums — līdzīgs parastiem ceļu pinumiem, gan ļoti sarežģīts un dārgs un sevī ietvert gan pārmijas, gan ceļu krustojumus specifiskos kombinējumos. Savietojuma veida izvēlē ņem vērā standarta sliežu platumu starpības un savietojumam izvirzāmās ekspluatācijas prasības, piemēram, ātrumam, kā arī — vietējos apstākļus un citus.
Ceļa pinums atšķirībā no ceļa savietojuma paredzēts tikai viena platuma sliežu ceļiem uz kopīga zemsliežu pamata.

Ģeometrija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tāpat kā pārmiju pārvedās savietojumu un to krusteņu leņķiem parasti izmanto šādas krusteņu marku stāvuma attiecības no 1/3 — 1/62. Jo daudzveidīgāks stāvumu attiecību kopums, jo pielielināts arī to rezerves daļu daudzums, ko nav iespējams savstarpēji aizstāt.

Vienkārša savietojuma pārmiju pārvedai ar krusteņu darba šķautņu taisno formu vai sānu virziena līklīnijas formu pie pārvedlīknes rādiusa ar pieskares tipa asmeņiem vai pārvedlīkni bez līkā asmens (t.i. domāts - bez sākuma leņķa līknes sākumā) var aprēķināt pilnu pārvedlīknes rādiusu (līko asmeni un pārvedlīkni ieskaitot)  , kur S - sliežu platums, kurš sānu virzienā novirzās no savietojuma, m; d - krusteņa atvērums sākumā, ko atņem (krusteņa darba šķautnēm ar taisnu formu) vai astes daļā, ko pieskaita (krusteņa darba šķautnēm sānceļa virzienam ar līklīnijas formu) sliežu platumam (d ~ 0,25 - 0,38 - ... m); α - krusteņa leņķis. Tas pats simetrisko savietojumu pārmiju pārvedām .

Pārvedlīknes savietojuma ģeometrija atstāj tiešu ietekmi uz nedzēsto centrbēdzes paātrinājumu, kas rodas vilciena kustības laikā pa līkni un ir viens no vadošajiem parametriem ātruma aprēķināšanai. Ātruma noteikšanai pa savietojuma pārvedlīkni var vadīties pēc ātruma noteikšanas specifikas pa pārmiju pārvedlīknēm, tomēr nepārslogojot savietojumu, kur mazā attālumā (l<6m) viens blakus otram var atrasties divi vai vairāk krusteņu matemātiskie centri ar kaitīgām telpām uz viena sliežu pavediena.

Savietojuma veidi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Savietojumu veidi var būt:

  • 2-sliežu un pretsliežu savietojums;
  • 3-sliežu savietojums;
  • 4-sliežu savietojums;
  • daudzsliežu savietojums;
  • alternatīvais ratiņu savietojums.

2-sliežu un pretsliežu savietojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2-sliežu un pretsliežu savietojums ir iespējams tikai sliežu savietojumiem ar minimālu sliežu platuma atšķirību. To nosaka tāds lielums kā minimālais un maksimālais pieļaujamais spraugas platums taišņu un līkņu posmos starp riteņpāra uzmalu un sliežu darba šķautni, kā arī riteņa platuma pietiekamība konkrētām ritekļu stingrajām bāzēm taišņu un līkņu brīvai caurbraukšanai. Šāda savietojuma sliežu platums ir divu sliežu platumu standartu kompromisa izmērs. Pie tam vienam sliežu platumam ceļš ir "maksimāli" šaurs, bet otram "maksimāli" plats pieļaujamās references robežās. Pretsliedes funkcija ir stingri noturēt riteņpāri uz sliežu pavedieniem, kuram attiecīgā savietojuma sliežu platums citādi būtu par platu. Riteņpārus ievadīt šādā savietojumā var ar kustīgo rāmjsliežu un pretsliežu pārmiju bez asmeņiem. Ņemot vērā visus ekspluatācijas ierobežojumus un paredzamo pastiprināto metāla daļu nodilumu, ir vērts kārtīgi padomāt, vai šāda konstrukcija ir piemērotākais tehniskais risinājums.

3-sliežu savietojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

3-sliežu savietojums ir visai izplatīts un ar lielu ekspluatācijas vēsturi. 3-sliežu savietojums ir iespējams tajos gadījumos, kad sliežu platuma atšķirība ir pietiekami liela abu sliežu platumu nepieciešamo reņu platumu nodrošināšanai.

3-sliežu savietojumu pārmiju pārvedu attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

3-sliežu savietojuma braukšanas pusītes maiņa no kreisās uz labo un otrādi ar pārmijas palīdzību - japāņu Wiki attēls.

3-sliežu savietojumu attēlu galerijas (bez pārmijām)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

4-sliežu savietojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Arī 4-sliežu savietojums tāpat kā 3-sliežu savietojums ir samērā plaši aprobēts, lai par tā ekspluatāciju būtu zināmi priekšstati. 4-sliežu savietojums ir stabils, uz to neattiecas būtiski ekspluatācijas ierobežojumi. Salīdzinājumā ar 3-sliežu savietojumu 4-sliežu savietojumam pārmijās ir nepieciešams lielāks asmeņu un krusteņu daudzums. Pārmiju ielas ir diezgan sarežģītas vienas papildus sliedes dēļ.

4-sliežu savietojumu pārmiju pārvedu attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

4-sliežu savietojumu attēlu galerijas (bez pārmijām)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Daudzsliežu savietojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reti sastopams ir daudzsliežu savietojums, kad nepieciešams savietot vairāk par diviem sliežu platumiem. Šī savietojuma veida savienošana un krustošana ir vissarežģītākā, kāda ir iespējama.

Alternatīvais ratiņu savietojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Ar ceļa savietošanu saistītās problēmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ne visi savietošanas jautājumi ir tikai spekulācijas par vieglākas konstrukcijas virsbūves sliežu platumu ceļu savietošanu ar platākiem. Tāpat ir ļoti daudz situāciju, kad sliežu platumu atšķirība ir visai minimāla, bet tā veidojusies dažādu robežkonfliktu, politisko uzstādījumu vai nepietiekamas informācijas aprites rezultātā, un tas dzelzceļu ekspluatāciju padarījis neērtu un dārgu, kā arī mūsdienām neatbilstošu. Savietojumi pēdējā gadījumā var būt kā pagaidu risinājums, bet ne vitāli globāls risinājums tuvākā 100 un vairāk gadu pārskatā. Optimālai dzelzceļa līniju savienošanai būtu nepieciešama sliežu platumu unifikācija ar minimālāku sliežu platumu standartu daudzumu, kuri piedalās starptautiskajā satiksmē, lai satiksmi padarītu kontinentāli un starpkontinentāli brīvu. Ir divi varianti, kā to var risināt: pārbūvēt pusi dzelzceļa tīkla uzreiz, tikai tad rodas jautājums, kas par to samaksās; vai arī pielāgot dzelzceļa tīklu un ik gadu noteikt uz ritošo dinamiku maz jūtamas sliežu un ritošā sastāva platuma un no šī izmērā atkarīgo izmēru korekcijas, kuras pielāgot katrreiz pēc virsbūves kalpošanas beigu laika sasniegšanas un pēc ļoti daudziem gadiem savienot platumus vienā. Vēsture rāda, ka parasti sliežu platumu nomaiņa notiek strauji ģeopolitisko apstākļu iespaidā.