Centrālo Filipīnu valodas
| Centrālo Filipīnu valodas | |
|---|---|
| Ģeogrāfiskā izplatība | Filipīnas, Malaizija |
| Ģenētiskā klasifikācija |
Austronēziešu
|
| Atzari | |
| ISO 639-5 | — |
Centrālo Filipīnu valodas ir viena no lielākajām austronēziešu valodu saimes malajiešu-polinēziešu valodu apakšgrupām. Tajā iekļautas 48 zināmas valodas ar vairāk kā 100 miljoniem runātāju. Izplatītas Filipīnu centrālajā un dienvidu daļā, kā arī Kalimantānas ziemeļaustrumos Malaizijā. Lielākās no grupas valodām ir filipīniešu valoda (tagalu valoda; 100 miljoni runātāju), sebuāņu valoda (30 miljoni), ilongu valoda (9 miljoni), varaju valoda (3,6 miljoni) un bikolu valoda (2,5 miljoni).
Klasifikācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Centrālo Filipīnu valodu grupa dalās sešās vispārpieņemtās apakšgrupās, bet manidu-alabatu valodas dažkārt tiek klasificētas kā tieša malajiešu-polinēziešu valodu grupas apakšgrupa. Vispārpieņemtā klasifikācijas versija:[1]
- Malajiešu-polinēziešu valodas
- Filipīniešu valodas
- Lielo Centrālo Filipīnu valodas
- Centrālo Filipīnu valodas (48)
- Manidu–alabatu valodas (2)
- Bikolu valodas (8)
- Visaju valodas (27)
- Mamanvu valoda
- Mansaku valodas (7)
- Tagalu valodas (3)
- Centrālo Filipīnu valodas (48)
- Lielo Centrālo Filipīnu valodas
- Filipīniešu valodas
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 | Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |