Lielo Centrālo Filipīnu valodas
| Lielo Centrālo Filipīnu valodas | |
|---|---|
| Ģeogrāfiskā izplatība | Filipīnas, Indonēzija, Malaizija |
| Ģenētiskā klasifikācija |
Austronēziešu
|
| Atzari | |
| ISO 639-5 | — |
Lielo Centrālo Filipīnu valodas ir viena no lielākajām austronēziešu valodu saimes malajiešu-polinēziešu valodu apakšgrupa, dažkārt tiek iekļauta filipīniešu valodu apakšgrupā. Tajā iekļautas 94 zināmas valodas ar vairāk kā 110 miljoniem runātāju. Izplatītas Filipīnu centrālajā un dienvidu daļā, kā arī Sulavesi ziemeļos Indonēzijā un Kalimantānas ziemeļaustrumos Malaizijā. Lielākās no grupas valodām ir filipīniešu valoda (tagalu valoda; 100 miljoni runātāju), sebuāņu valoda (30 miljoni), ilongu valoda (9 miljoni), varaju valoda (3,6 miljoni), magindanavu valoda (3,2 miljoni), bikolu valoda (2,5 miljoni), maranao valoda (1,8 miljoni) un gorontalu valoda (1 miljons).
Klasifikācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Lielo Centrālo Filipīnu valodu grupa pirmoreiz piedāvāta 1991. gadā un tās klasifikācija ir vispārpieņemta, izņemot manidu-alabatu valodas, kas dažkārt tiek klasificētas kā tieša malajiešu-polinēziešu valodu grupas apakšgrupa. Vispārpieņemtā klasifikācijas versija:[1]
- Malajiešu-polinēziešu valodas
- Filipīniešu valodas
- Lielo Centrālo Filipīnu valodas (94)
- Filipīniešu valodas
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 | Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |