Lielo Centrālo Filipīnu valodas

Lielo Centrālo Filipīnu valodas
Ģeogrāfiskā izplatība	Filipīnas, Indonēzija, Malaizija
Ģenētiskā klasifikācija	Austronēziešu Malajiešu-polinēziešu Filipīniešu valodas Lielo Centrālo Filipīnu valodas
Atzari	Centrālo Filipīnu Danau Gorontalo-mangondovu Manobo Palavanas Dienvidmangjanas Subanonu Umirajas dumagetu
ISO 639-5	—

Lielo Centrālo Filipīnu valodas ir viena no lielākajām austronēziešu valodu saimes malajiešu-polinēziešu valodu apakšgrupām, dažkārt tiek iekļauta filipīniešu valodu apakšgrupā. Tajā iekļautas 94 zināmas valodas ar vairāk kā 110 miljoniem runātāju. Izplatītas Filipīnu centrālajā un dienvidu daļā, kā arī Sulavesi ziemeļos Indonēzijā un Kalimantānas ziemeļaustrumos Malaizijā. Lielākās no grupas valodām ir filipīniešu valoda (tagalu valoda; 100 miljoni runātāju), sebuāņu valoda (30 miljoni), ilongu valoda (9 miljoni), varaju valoda (3,6 miljoni), magindanavu valoda (3,2 miljoni), bikolu valoda (2,5 miljoni), maranao valoda (1,8 miljoni) un gorontalu valoda (1 miljons).

Klasifikācija

Lielo Centrālo Filipīnu valodu grupa pirmoreiz piedāvāta 1991. gadā, un tās klasifikācija ir vispārpieņemta, izņemot manidu-alabatu valodas, kas dažkārt tiek klasificētas kā tieša malajiešu-polinēziešu valodu grupas apakšgrupa. Vispārpieņemtā klasifikācijas versija:

• Malajiešu-polinēziešu valodas
  • Filipīniešu valodas
    • Lielo Centrālo Filipīnu valodas (94)
      • Centrālo Filipīnu valodas (48)
        • Manidu–alabatu valodas (2)
      • Danao valodas (3)
      • Gorontalo-mangondovu valodas (9)
      • Manobo valodas (15)
      • Palavanas valodas (8)
      • Dienvidmangjanu valodas (4)
      • Subanonu valodas (6)
      • Umirajas dumagetu valoda