Pāriet uz saturu

Ciklorbikulīnas

Vikipēdijas lapa
Ciklorbikulīnas
Cyclorbiculina A. Silvestri, 1937
Cyclorbiculina compressa čaula.
Klasifikācija
ValstsRhizaria
TipsForaminīferas (Foraminifera)
KlaseTubothalamea
KārtaMiliolīdas (Miliolida)
VirsdzimtaSoritoīdas (Soritoidea)
DzimtaSoritīdas (Soritidae)
ApakšdzimtaArhajasīnas (Archaiasinae)
ĢintsCiklorbikulīnas (Cyclorbiculina)
Iedalījums

Ciklorbikulīnas (Cyclorbiculina) ir bentisku foraminiferu ģints miliolīdu kārtā. Šo ģinti 1937. gadā aprakstīja itāļu paleontologs Alfredo Silvestri. Ģeohronoloģiski ciklorbikulīnas ir zināmas no oligocēna līdz mūsdienām. Izplatītas Karību baseinā un Meksikas līcī.

Čaula ir liela, diskveidīga, neperforēta. Dīgļkamera un fleksostils kopā ar agrīnās planispirālās un evolūtās stadijas kamerām veido paresnināto centrālo daļu. Kameras strauji pieaug platumā, kā rezultātā čaula iegūst vēdekļveida, nierveida un beigās diskveida formu ar gredzenveida kamerām. Iekšējā daļa tiek dalīta ar diviem radiālu septulu komplektiem, vai arī plātnītēm, kas izvirzās uz iekšu no kameru sānu sieniņām. Septulas var būt ar pārtraukumiem un atgādināt stabiņus, kas pamatnēs saplūst ar blakus esošajiem stabiņiem vai arī tās var būt nepārtrauktas visas kameras garumā, atstājot tikai nelielas atveres starp pretējām kamerām. Čaulas sieniņas ir porcelānveidīgas (no kalcīta). Galveno atveri veido daudzas poras, izvietotas divās vai trijās rindās. Pieaugušo īpatņu čaulas veido no sešām līdz desmit platākām gredzenveida kamerām, kas izveidojas īsā laika periodā un kalpo par vairošanās kamerām; turklāt šīs vairošanās kameras daļēji noārdās, atbrīvojoties jaunajiem embrijiem. Simbiotiskās aļģes atrodas čaulas veģetatīvās daļas kameru iekšpusē, un vairošanās laikā tiek nodotas jaunajiem embrijiem.

Ģints dalījums sugās[1]:

  • Ģints: Cyclorbiculina A. Silvestri, 1937

(†) - izmirušu organismu grupa.