Cīruļu dzimta
| Cīruļu dzimta Alaudidae (Vigors, 1825) | |
|---|---|
 Lauku cīrulis (Alauda arvensis) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Apakškārta | Dziedātājputni (Passeri) |
| Dzimta | Cīruļu dzimta (Alaudidae) |
 Cīruļu dzimta Vikikrātuvē | |
Cīruļu dzimta (Alaudidae) ir maza auguma zvirbuļveidīgo (Passeriformes) putnu dzimta. Tā apvieno 98 mūsdienās dzīvojošas sugas, kuras tiek iedalītas 21 ģintī.[1] Gandrīz visas cīruļu dzimtas sugas ir piederīgas Vecās pasaules kontinentiem un Austrālijai. Izņēmums ir viena suga - ausainais cīrulis, kura dabīgais izplatības areāls aptver arī Ziemeļameriku.[2] Mūsdienās daudzas Eiropā dzīvojošās cīruļu sugas ir introducētas gan Ziemeļamerikā, gan Austrālijā. Vislielākā cīruļu sugu daudzveidība sastopama Āfrikā.[3] Cīruļu dzimtas sugas mājo dažādās atklātās ainavās, sākot ar tuksnešiem un beidzot ar tundru.[3]
Latvijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Latvijā sastopamas 5 cīruļu dzimtas sugas: lauku cīrulis (Alauda arvensis), ausainais cīrulis (Eremophila alpestris), cekulainais cīrulis (Galerida cristata), sila cīrulis (Lullula arborea) un īspirkstu cīrulis (Calandrella brachydactyla).[4][5] Visizplatītākais Latvijā ir lauku cīrulis.[6] Toties īspirkstu cīrulis pirmo reizi Latvijā novērots 2020. gada aprīlī.[5]
Izskats un īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Cīruļi ir mazi vai vidēji lieli putni ar ļoti skanīgu balsi. To dziedāšana ir daudz melodiskāka kā daudziem citiem dziedātājputniem. Tēviņi un mātītes izskatās vienādi, tāpēc tos ir grūti atšķirt vienu no otra. Tomēr riesta laikā dziedošo tēviņu var atpazīt pēc tā lidojuma,[6] tas plivinās gandrīz uz vietas augstu gaisā virs savas noskatītās ligzdošanas vietas.[8] Tādējādi tas paziņo par aizņemtu teritoriju un cenšas piesaistīt mātītes uzmanību.
Cīruļu ķermeņa garums, ieskaitot asti, var būt no 12 līdz 24 cm, svars 15—75 g.[8] Dažām sugām ir salīdzinoši masīvs knābis, kas piemērots sēklu saspiešanai, bet citām knābis ir garš un noliekts uz leju, tas piemērots zemes irdināšanai un pārmeklēšanai. Cīruļiem ir arī gari nagi priekšējiem pirkstiem.[8] Šīs dzimtas sugām ir raksturīgs gaišākos vai tumšākos brūnos toņos, sīki raibumots apspalvojums. Dažām sugām var būt melnas vai baltas pazīmes. Vēders parasti ir gaišāks nekā mugura. Cīruļi ļoti labi saplūst ar smilšu un zemes krāsu.[3]
Barība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Cīruļi pamatā barojas ar kukaiņiem un sēklām, lai gan ir dažas sugas, kas pieaugušas barojas tikai ar sēklām. Visi cīruļi savus mazuļus baro ar kukaiņiem, vismaz pirmo nedēļu pēc izšķilšanās. Tādējādi mazuļi ātrāk izaug un kļūst stiprāki.[3] Daudzas sugas izmanto knābi, lai pārmeklētu zemes virsmu, meklējot barību.
Ligzdošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lielākā daļā cīruļu ligzdo uz zemes, ligzdas vijot no zāles stiebriem. Dažas sugas būvē kausveida ligzdas, citas māk izveidot daudz sarežģītākas ligzdas, ko daļēji sedz meistarīgi uzbūvēts kupols. Dažas tuksneša sugas ligzdo krūmu apakšējos zaros. Vidējais dējuma lielums ir 2—6 olas. Tās parasti ir ar maziem raibumiņiem. Cīruļi olas perē apmēram 11—16 dienas.[3]
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Cīruļu dzimta (Alaudidae)[1]
- Ausainie cīruļi (Eremophila)
- Austrumāfrikas īspirkstu cīruļi (Spizocorys)
- Cekulainie cīruļi (Galerida)
- Danna cīruļi (Eremalauda)
- Dipona cīruļi (Chersophilus)
- Dižknābja cīruļi (Ramphocoris)
- Garknābja cīruļi (Certhilauda)
- Garnagu cīruļi (Heteromirafra)
- Garpapēžu cīruļi (Chersomanes)
- Greja cīruļi (Ammomanopsis)
- Īspirkstu cīruļi (Calandrella)
- Krūmu cīruļi (Mirafra)
- Lauku cīruļi (Alauda)
- Pupuķcīruļi (Alaemon)
- Savannas cīruļi (Calendulauda)
- Sila cīruļi (Lullula)
- Smilšu cīruļi (Alaudala)
- Stepes cīruļi (Melanocorypha)
- Tuksneša cīruļi (Ammomanes)
- Tumšie cīruļi (Pinarocorys)
- Zvirbuļcīruļi (Eremopterix)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 World Bird List: Nicators, reedling & larks, 2020
- ↑ Lark Page
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 ADW: Alaudidae
- ↑ «Latvijas daba: Cīruļu dzimta». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 21. jūnijā. Skatīts: 2013. gada 18. maijā.
- ↑ 5,0 5,1 LOB: Pirmo reizi Latvijā novērots īspirkstu cīrulis
- ↑ 6,0 6,1 «Putni: Zvirbuļveidīgie». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 3. decembrī. Skatīts: 2013. gada 18. maijā.
- ↑ Rufous-naped Lark
- ↑ 8,0 8,1 8,2 «Avian Web: Larks (Alaudidae)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 26. septembrī. Skatīts: 2013. gada 18. maijā.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Cīruļu dzimta.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)
- Family: Alaudidae (larks) Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē.
- IBC: Larks (Alaudidae) Arhivēts 2016. gada 14. martā, Wayback Machine vietnē.
- Comparative analysis of intraspecific song variability in lark species (Alaudidae) with different degree of population fragmentation