Dārza dižsardzene

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Dārza dižsardzene
Macrolepiota bohemica
Jauna dārza dižsardzene
Jauna dārza dižsardzene
Klasifikācija
ValstsSēnes (Fungi)
NodalījumsBazīdijsēnes (Basidiomycota)
KlaseHimēnijsēnes (Agaricomycetes)
KārtaAtmateņu rinda (Agaricales)
DzimtaAtmateņu dzimta (Agaricaceae)
ĢintsDižsardzenes (Macrolepiota)
SugaDārza dižsardzene (M. bohemica)

Dārza dižsardzene (Macrolepiota bohemica, arī Macrolepiota rhacodes var. bohemica, Macrolepiota rachodes var. bohemica, un Macrolepiota rhacodes var. hortensis; daudzi autori uzskata, ka tā ir identiska ar Chlorophyllum rachodes var. bohemica, Chlorophyllum rhacodes var. bohemica, Chlorophyllum hortensis un/vai Chlorophyllum brunneum, taču nav nešaubīgi noskaidrots, kur ir atsevišķa suga un kur varietāte)[1][2] ir Latvijā reta atmateņu dzimtas sēne, kuras augļķermeņus nav ieteicams izmantot pārtikā. Daļa autoru uzskata, ka šī sēne ir sarkstošās dižsardzenes pasuga.

Sēnes apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dārza dižsardzene Vācijā.
Dārza dižsardzene izceļas ar īpaši lielu bumbuļveida paresninājumu kātiņa apakšgalā
Salīdzinājumam citas sugas attēls: sarkstošās dižsardzenes, Chlorophyllum rhacodes, kātiņa bumbulis
Salīdzinājumam citas sugas attēls: Chlorophyllum molybdites lapiņas uz vecumu kļūst iezaļganas
  • Cepurīte: krāsa sākumā brūna, vēlāk ar zvīņās saplaisājušu brūnu, biezu virsmiziņu uz gandrīz balta pamata, nesaplaisā tikai centrs. Forma sākumā gandrīz lodveida, vēlāk pusapaļa un plakana. Platums līdz 18 cm. Mīkstums sākumā balts, vēlāk brūns, ar neizteiktu smaržu un nevārītu kartupeļu garšu.[3]
  • Lapiņas: baltas, vēlāk ar gaišbrūniem plankumiem un beidzot iesarkani brūnganas, brīvas.
  • Kātiņš: balts, vēlāk iesarkani brūngans, gluds, griezumu vietās strauji kļūst oranžs, pēc tam iesarkani brūngans. Stingrs, blīvs, ar baltu, kustīgu dubultgredzenu augšdaļā un bumbuļveida paresninājumu pamatnē.[4] Garums līdz 12 cm, resnums 1,5—2 cm. Īsāks nekā citām dižsardzenēm.
  • Sporas: elipsoīdas, gludas, bezkrāsainas, masā baltas, ar lielu dīgšanas atveri un vienu vai vairākiem eļļas pilieniem katrā sporā, 10—12/6—7 µm.[5]
  • Cistīdas: 50/20 µm.

Augšanas apstākļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Humusa saprofīte. Latvijas apstākļos aug parasti siltumnīcās un pat puķupodos,[6] tomēr retos gadījumos var tikt atrasta arī citur skābās, labi irdinātās augsnēs (piemēram, pie un uz skudru pūžņiem). Aug grupās no augusta līdz oktobrim, reizēm veido bagātīgus raganu apļus.

Barības vērtība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par dārza dižsardzenes ēdamību ir pretrunīgi viedokļi — daži (A.Pilats) to vērtē kā ēdamu, daži (Mihaels un Hennigs) apgalvo, ka tā iespējami izraisot vieglu saindēšanos, daži norāda uz halucinogēnu efektu.[7] Sēnes.lv par to raksta burtiski: "Vāji indīga (vismaz dažkārt)".[8] No pretrunām var secināt, ka šīs sēnes indīgumu ietekmē kaut kādi citi faktori. Parastākie no tiem sēnēm ir sagatavošanas veids, sēnes vecums, klimats un tās augšanas vietas ekoloģiskā tīrība. Kamēr nav noskaidrots, kāpēc šī sēne daļai cilvēku izraisa gremošanas vai smadzeņu traucējumus, tā nav lietojama pārtikā.

Līdzīgās sugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ļoti līdzīga ir sarkstošā dižsardzene, kura tāpat kļūst oranža griezumā, bet kuras kātiņš garāks un paresninājums pamatnē nav tik liels. Visas dižsardzenes, ar kurām Latvijā šo sugu var sajaukt, ir ēdamas, taču citās zemēs atrodama tuva šīs un sarkstošās dižsardzenes radiniece Chlorophyllum molybdites, kas ir indīga (fiksēts viens bērna nāves gadījums, parasti beidzas ar stundām ilgu vemšanu) un tā ir viena no galvenajām sēnēm, ar ko ļaudis — un pat speciālisti — saindējas Ziemeļamerikā. Tās galvenā atšķirība ir lapiņu krāsa vecumā, kas kļūst iezaļganas zaļo sporu ietekmē.[9] Mušmires atšķiras no dižsardzenēm ar to, ka tām uz cepurītes nav saplaisājušu tumšu zvīņu, var būt tikai baltas pārslas — plīvura atliekas, un mušmirēm kātiņa pamatne ietverta makstī, kādas dižsardzenēm nav.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Else C. Vellinga: Chlorophyllum and Macrolepiota in Australia
  2. Australian edible mushrooms
  3. Sugu enciklopēdija
  4. Š.Evansa, Dž.Kibijs, “Sēnes”, Zvaigzne ABC, 2004., 50. lpp. ISBN 9984-37-648-6.
  5. V.Lūkins, “Mušmires un atmatenes”, Avots, 1981., 64. lpp.
  6. A.Antone, “Sēnes”, Avots, 2003., 122. lpp. ISBN 9984-757-05-6.
  7. Грибы: Справочник — М.: «Астрель», «АСТ», 2001. — С. 68. — ISBN 5-17-009961-4
  8. Sēnes.lv: Dārza dižsardzene
  9. Tom Volk's Fungus of the Month for August 1999

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]