Dēkla
Dēkla (zināma arī kā Dēkle, Dēkliņa, Dēklīte un Dēkļa) latviešu mitoloģijā ir likteņa dieviete. Dēklas likteņa lēmējas funkcijas lielā mērā ir tādas pašas kā Kārtai un Laimai. Latviešu tautasdziesmu variantos Dēkla un Laima nereti lietotas kā sinonīmi, kā kādas augstākas, no cilvēka neatkarīgas varas personificējums. Tā ir sastopama nelielā daudzumā tautasdziesmu, no kurām lielākajā daļā ir minēta kopā ar Laimu un kuras galvenokārt ir pierakstītas tieši Kurzemē.[1]
Dēkla latvju dainās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Krišjāņa Barona “Latvju dainās” Dēkla pieminēta 43 pamatdziesmās, pārēji 122 teksti iekļauti variācijās un versijās. Dēkla viena pati darbojas tikai 19 pamatdziesmās, turklāt 9 no tām ir bez variantiem, tas nozīmē — nav bijušas tautā plašāk pazīstamas; pārējo 10 dziesmu variantos Dēklas vietā minēts Dievs, Laima, Laimes māte, Māra, māmiņa. 16 dainās Dēklai līdzās darbojas arī Dievs, turklāt vairākos tekstos formula "Ja būs Dēkla, Dievs vēlējis", ļauj domāt it kā par viņu abu vienādām tiesībām likteņa lemšanā.[2]
Steidzies, Dēkla, |
Dēkla manim mūžu kāra, |
Šūpā māte, lolo māte, |
Sēdi, sēdi, tu meitiņa, |
Mana Dēkle, mana Laime |
No tālienes es redzēju, |
Dievs ar Dēklu manis dēļ |
Dod, māmiņa, neliedz mani |
Traucies, Dēkla, |
Steidzies, Dēkle, |
Steidzies, Dēkle, |
Dēkle sauca saukumiņu, |
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- J. Kursīte. Latviešu folklora mītu spogulī. Rīga, 1996.
- H. Biezais. Seno latviešu debesu dievu ģimene. Rīga, 1998.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Latviešu folklora - Dekla (latviski)
- ↑ E. Kokare. Latviešu galvenie mitoloģiskie tēli folkloras atveidē. Rīga, 1999
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Tautasdziesmas, kur minēta Dēkla (latviski)
- Citāti par Dēklu
Šis ar mitoloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |