Dīķa vardes

Vikipēdijas lapa
Dīķa vardes
Pelophylax (Fitzinger, 1843)
Dīķa varde (Pelophylax lessonae)
Dīķa varde (Pelophylax lessonae)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseAbinieki (Amphibia)
VirskārtaVaržu virskārta (Batrachia)
KārtaBezastainie abinieki (Anura)
ApakškārtaJauno varžu apakškārta (Neobatrachia)
DzimtaVaržu dzimta (Ranidae)
ĢintsDīķa vardes (Pelophylax)
Dīķa vardes Vikikrātuvē

Dīķa vardes jeb zaļās vardes (Pelophylax) ir varžu dzimtas (Ranidae) ģints, kas apvieno 21 mūsdienās dzīvojošu varžu sugu un 2 hibrīdsugas.[1] Saskaņā ar jaunākajiem ģenētiskajiem pētījumiem varžu dzimtai ir veikta revīzija un no brūno varžu ģints (Rana) tika izdalīta dīķa varžu ģints.[1][2]

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ezera varde (Pelophylax ridibundus)
Zaļā varde (Pelophylax kl. esculentus)

Dīķa vardes sastopamas Ziemeļāfrikā, Eiropā un Āzijā, austrumos sasniedzot Kluso okeānu. Izolētas populācijas mājo Eritrejā, Saūda Arābijas rietumos Asīra kalnu reģionā, kā arī Saūda Arābijas austrumu oāzēs un Bahreinā. Dīķa vardes introducētas arī Kanāriju salās.[1] Latvijā sastopamas 3 dīķa varžu ģints sugas: ezera varde (Pelophylax ridibundus), dīķa varde (Pelophylax lessonae) un zaļā varde (Pelophylax kl. esculentus).[3]

Kopīgās īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dīķa vardes galvenokārt uzturas ūdenī, bet tās ir novērojamas arī uz sauszemes, ja ir pietiekami daudz mitruma. Divas sugas — Centrālāzijas dīķa varde (Pelophylax terentievi) un Sahāras varde (Pelophylax saharicus) mājo tuksnesī, apdzīvojot ūdens bedres. Šīs ģints sugas galvenokārt ir aktīvas krēslā un naktī, bet novērojamas arī gaišajā dienas laikā. Barojas ar dažādiem sauszemes bezmugurkaulniekiem.

Dīķa vardes ir vidēji lielas un lielas vardes. Mātītes ir lielākas nekā tēviņi. Purna daļa šīm vardēm ir smaila un pagarināta. Acis atrodas tuvāk viena otrai nekā brūnajām vardēm. Pakaļkājas garas un muskuļotas. Ādas krāsa galvenokārt ir zaļa, lai gan sastopamas arī pelēcīgas un brūnganas sugas. Uz muguras daudzām sugām tumšāki plankumi, bet uz galvas var būt košu krāsu raibumi.[4]

Hibrīdsugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šo varžu grupai ir raksturīgas vairoties spējīgas hibrīdsugas. Ezera vardes un dīķa vardes pēcnācējus sauc par zaļajām vardēm (Pelophylax kl. esculentus), kā arī par zaļajām vardēm sauc zaļās vardes un dīķa vardes pēcnācējus. Ezera vardes un Ibērijas dīķa vardes (Pelophylax perezi) pēcnācējus sauc par Grafa vardēm (Pelophylax kl. grafi), kā arī par Grafa vardēm sauc Grafa vardes un Ibērijas dīķa vardes pēcnācējus.

Kādreiz tika izdalīta arī Itālijas zaļā varde (Pelophylax kl. hispanicus), kas saskaņā ar jaunāko sistemātiku ir Itālijā dzīvojoša zaļā varde (Pelophylax kl. esculentus). Par Itālijas zaļajām vardēm sauca Itālijas dīķa vardes (Pelophylax bergeri) un zaļās vardes pēcnācējus, bet, tā kā Itālijas dīķa varde mūsdienās tiek uzskatīta par dīķa vardes paveidu un vairs netiek izdalīta kā atsevišķa suga,[1] tad arī hibrīds vairs netiek izdalīts kā atsevišķs taksons.

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Albānijas dīķa varde (Pelophylax shqipericus)
Ibērijas dīķa varde (Pelophylax perezi)

Dīķa varžu ģints (Pelophylax)[1]

Dīķa varžu hibrīdsugas:

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 Ranidae: Pelophylax Fitzinger, 1843
  2. ↑ «The phylogenetic problem of Huia (Amphibia: Ranidae)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 3. martā. Skatīts: 2015. gada 4. maijā. Arhivēts 2016. gada 3. martā, Wayback Machine vietnē.
  3. ↑ Abinieki: Bezastainie abinieki (Anura syn. Ecaudata)
  4. ↑ Кузьмин С. Л. Земноводные бывшего СССР. — М.: Товарищество научных изданий КМК, 2012. — 2-е изд. — С. 221. — 370 с. — ISBN 978-5-87317-871-1

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dīķa_vardes&oldid=3817482"