Dūkuri

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Dūkuri
Podiceps (Latham, 1787)
Ragainais dūkuris (Podiceps auritus)
Ragainais dūkuris (Podiceps auritus)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Dūkurveidīgie (Podicipediformes)
Dzimta Dūkuru dzimta (Podicipedidae)
Ģints Dūkuri (Podiceps)
Dūkuri Vikikrātuvē

Dūkuri (Podiceps) ir viena no dūkuru dzimtas (Podicipedidae) ģintīm, kas apvieno 9 sugas, no kurām viena — Kolumbijas dūkuris (Podiceps andinus) ir izmirusi 20. gadsimta beigās. Pēdējais novērojums šai sugai bijis 1977. gadā. Dūkuri ir izplatīti visā pasaulē, izņemot Antarktīdu. Tie ligzdo Eiropā, Āzijā, Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā. Lielākā daļa ziemeļos dzīvojošās populācijas ir gājputni. Tikai divas sugas — ragainais dūkuris un pelēkvaigu dūkuris ligzdo uz ziemeļiem aiz polārā loka.[1]

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pelēkvaigu dūkuris (Podiceps grisegena) ir Latvijā parasts ligzdotājs

Latvijā ligzdo 4 dūkuru ģints sugas: cekuldūkuris (Podiceps cristatus), melnkakla dūkuris (Podiceps nigricollis), pelēkvaigu dūkuris (Podiceps grisegena) un ragainais dūkuris (Podiceps auritus).[2] Divas no četrām Latvijā sastopamajām dūkuru sugām ir aizsargājamas un reti sastopamas: melnkakla dūkuris un ragainais dūkuris.[3] Visbiežāk Latvijas ezeros un upēs novērojams cekuldūkuris, kurš ligzdo gandrrīz visos lielākajos ūdensbaseinos,[4] kā arī parasts ligzdotājs ir pelēkvaigu dūkuris.[5]

Izskats un īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sudrabdūkuris (Podiceps occipitalis) ir mazākais dūkuru ģintī

Dūkuriem abi dzimumi izskatās vienādi. Riesta laikā to apspalvojums ir košs un krāsains, bet ziemā tas kļūst pelēcīgs un gaišs. Mazuļu dūnas ir svītrotas, ar izcilām kamuflāžas īpašībām. Knābji ir taisni, nedaudz saspiesti un smaili, nāsis novietotas tuvu pie knābja pamatnes. Astes spalvas ir īsas un dūnām līdzīgas, tās reizēm ir grūti pamanīt kopējā apspalvojumā. Ķermenim raksturīga vārpstveida, saplacināta forma.[6]

Visas dūkuru sugas ir izcilas peldētājas un nirējas, bet neveiklas uz sauszemes. Dūkuru izcilo spēju nirt nodrošina anatomiska īpatnība. Tiem atšķirībā no citiem putniem tikai daži kauli ir atviegloti — pneimatizēti jeb pildīti ar gaisu. Atrašanos zem ūdens atvieglo arī spēja iztukšot tā sauktos gaisa maisus, kurus dūkuri izmanto, lai lidojuma laikā nodrošinātu skābekļa uzņemšanu gan ieelpojot, gan izelpojot. Turklāt ienirstot, dūkuri piekļauj apspalvojumu cieši pie ķermeņa, gandrīz pilnīgi atbrīvojot to no gaisa, kas atrodas starp spalvām.[7] Lai arī dūkuru kauli ir smagāki kā citiem putniem un to spārni ir īsi, tie ir labi, spēcīgi lidotāji.[6]

Lielais dūkuris (Podiceps major) ir ne tikai lielākais ģintī, bet arī visā dūkuru dzimtā. Tā ķermeņa garums var sasniegt 77 cm, svars 1,6 kg.[8] Mazākais ir sudrabdūkuris (Podiceps occipitalis), kura ķermeņa garums var būt tikai 27 cm, svars 225 g.[9] Pavisam nedaudz lielāks ir melnkakla dūkuris (Podiceps nigricollis), kura mazāko īpatņu ķermeņa garums ir 28 cm, svars 250 g.[10]

Uzvedība un barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dūkuri barību meklē, nirstot zem ūdens, barojoties ar zivīm un dažādiem ūdens bezmugurkaulniekiem. Dūkuri ligzdo bagātīgi aizaugušos saldūdens ezeros un dīķos tuvu krastam peldošās ligzdās. Dējumā parasti ir 2 olas. Mazuļus vecāki bieži pārnēsā uz savas muguras, pat nirstot ar mazuļiem zem spārniem.[7]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielais dūkuris (Podiceps major) ir ne tikai lielākais ģintī, bet arī visā dūkuru dzimtā

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]