Pāriet uz saturu

Džeimss Ērls Džonss

Vikipēdijas lapa
Džeimss Ērls Džonss
James Earl Jones
Džeimss Ērls Džonss
Džeimss Ērls Džonss 2013. gadā
Dzimis 1931. gada 17. janvārī (93 gadi)
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Arkabutla, Misisipi, ASV
Nodarbošanās aktieris
Darbības gadi 1953—pašlaik
Bērni 1

Džeimss Ērls Džonss (angļu: James Earl Jones; dzimis 1931. gada 17. janvārī) ir amerikāņu aktieris. Savas karjeras laikā saņēmis vairākas balvas, tai skaitā trīs Tony balvas, divas Emmy balvas un Grammy balvu. 2011. gadā saņēmis arī Kinoakadēmijas goda balvu. Džonss atpazīstams ar savu zemo balss tembru.[1]

1957. gadā debitējis Brodvejas teātrī. Atveidojis lomas vairākās Šekspīra lugās, kā "Otello", "Hamlets", "Koriolāns" un "Karalis Līrs". 1968. gadā saņēmis pirmo Tony balvu par lugu The Great White Hope. Šo pašu lomu atveidojis 1970. gada tāda paša nosaukuma filmā, par ko nominēts Amerikas Kinoakadēmijas balvai un Zelta globusa balvai.

Savu kinodebiju piedzīvojis Stenlija Kubrika filmā "Doktors Streindžlavs" (1964). Nominēts Zelta globusa balvai par lomu filmā Claudine (1974). Kļuvis starptautiski atpazīstams ar balss lomu franšīzē "Zvaigžņu kari", ieskaņojot Dārta Veidera lomu. Citas pazīstamākās Džonsa lomas ir filmās "Konans Barbars" (1982), Matewan (1987), "Uz Ameriku pēc princeses" (Coming to America, 1988), "Brīnumu lauks" (Field of Dreams, 1989), ""Sarkanā oktobra" meklējumos" (The Hunt for Red October, 1990), "Patriotu spēles" (Patriot Games, 1992), The Sandlot (1993), "Somersbijs" (1993), "Reālie draudi" (Clear and Present Danger, 1994) un "Karalis Lauva" (1994).

  1. «James Earl Jones might have the most recognizable voice in film and television». washingtonpost.com. 25.09.2014. Skatīts: 15.09.2023.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]