Džungārijas kāmis
| Džungārijas kāmis Phodopus sungorus (Pallas, 1773) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Grauzēji (Rodentia) |
| Virsdzimta | Peļu virsdzimta (Muroidea) |
| Dzimta | Kāmju dzimta (Cricetidae) |
| Apakšdzimta | Kāmju apakšdzimta (Cricetinae) |
| Ģints | Pundurkāmji (Phodopus) |
| Suga | Džungāru kāmis (Phodopus sungorus) |
 Džungārijas kāmis Vikikrātuvē | |
Džungārijas kāmis (latīņu: Phodopus sungorus, angļu: Winter white dwarf hamster — 'sniegbaltais pundurkāmis') ir kāmju dzimtas pundurkāmju suga. Saukti arī par Džungāru kāmjiem, Krievijas vai Sibīrijas pundurkāmjiem un svītrainajiem pundurkāmjiem. Tie ir populāri mājdzīvnieki, pēc izskata līdzīgi Kempbela kāmjiem. Brīvā dabā Džungārijas pundurkāmji ir sastopami Džungārijas stepē un blakus esošajās Kazahstānas, Mongolijas un Sibīrijas stepēs.
Īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Viena no Džungārijas pundurkāmju īpašībām, kas tos nošķir no Kempbela pundurkāmjiem, kuriem ir ļoti līdzīgas kažoka krāsu variācijas, ir spalvainas pēdas. Tāpat šiem pundurkāmjiem ir spēja mainīt sava kažoka krāsu līdzīgi kā polārajiem dzīvniekiem. Tie var nekļūt pilnīgi balti, bet var novērot kažoka krāsas maiņu — ziemas periodā tā paliek arvien gaišāka. Citi veidi, kā atšķirt Džungārijas pundurkāmi — tiem ir spalvām noklātas kāju pēdas, ļoti mīksts un gluds kažoks, apaļākas, ovālas formas auguma aprises (no 8 līdz 10 cm). Dzīvnieka dzīves ilgums ir 1,5 — 2 gadi.[1]
Pundurkāmju tēviņiem ir arī savādāki smaržu dziedzeri nekā "lielajiem" kāmjiem — dziedzeris nereti ir bez spalvas, ar redzamu taukainu vai vaskaini dzeltenu sekrētu. Visām pundurkāmju sugām, kuras tiek turētas mājās, ir viens smaržu dziedzeris, kas ir izvietots pa vidu vēderam — tuvu nabai. Neskatoties uz dziedzera bioloģisko funkciju, pundurkāmja dziedzeris var būt vizuāli nepievilcīgs un izskatīties netīrs, pundurkāmju tēviņi lieto sekrētus savas teritorijas iezīmēšanai.[2]
Pundurkāmjiem ir ļoti izteiktas divas maņas: oža un dzirde, tie var komunicēt augstas frekvences skaņās, tāpat kā var izdot cilvēka ausij dzirdamas skaņas.
Kopšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pundurkāmim nepieciešams nodrošināt tādu barību, kas palīdz nodeldēt zobus — kāmja zobi nekad nepārstāj augt. Jāizvairās pundurkāmim dot pārāk daudz kārumu, kas satur cukuru, jo pundurkāmji nav pasargāti no cukura diabēta.[3]
Normālos apstākļos kāmjiem nekad nebūtu nepieciešams vannoties — tas var izjaukt kāmja dabisko ādas eļļojumu, tādēļ tiek ieteikts izvairīties no kāmja mazgāšanas, ja vien iespējams. Mazgājiet dzīvnieku, ja kaut kas ir ieķēries tā spalvā vai tas ir nonācis saskarē ar bīstamu ķīmisku vielu. Mazgājot kāmi ūdenī, ūdens izskalo to dabisko ādas eļļojumu un var tiem nopietni kaitēt. Vienlaikus kāmji nemāk ļoti labi peldēt un var noslīkt, tāpēc tie būs ārkārtīgi satraukti mazgāšanās procesā un tas var novest pie stresa izraisītām slimībām kā “slapjās astes sindroms”, kas var nogalināt kāmi. Straujas temperatūras izmaiņas var padarīt to nopietni slimu. Izmēģiniet vispirms smilšu vannu. Ja vien kāmis nav dzīvību apdraudoši netīrs, ar smilšu vannu vajadzētu būt pietiekami.[4]
Ja kāmja būrī nav daudz dabisko materiālu, kur nodeldēt nagus, jāpievērš uzmanība kāmja nagu garumam un nepieciešamības gadījumā jāapgriež nagu galiņi, lai kāmim garo nagu dēļ nav grūtības pārvietoties vai, lai neievainotu sevi, tīrot kažoku.[5]