Džungāru kāmis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

[1]

Džungāru kāmis
Phodopus sungorus (Pallas, 1773)
Džungāru kāmis
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaGrauzēji (Rodentia)
VirsdzimtaPeļu virsdzimta (Muroidea)
DzimtaKāmju dzimta (Cricetidae)
ApakšdzimtaKāmju apakšdzimta (Cricetinae)
ĢintsPundurkāmji (Phodopus)
SugaDžungāru kāmis (Phodopus sungorus)
Džungāru kāmis Vikikrātuvē

Džungāru kāmis (lat. Phodopus sungorus) ir kāmju dzimtas pundurkāmju suga. Tie ir populāri mājdzīvnieki. Phodopus sungorus jeb Winter White (tulkojumā – 'sniegbalts', 'ziemas balts') pundurkāmis pēc izskata ir ļoti līdzīgs Kempbela kāmim, bet ar dažām nelielām atšķirībām. Winter White pundurkāmis ir zināms arī kā Krievijas pundurkāmis, Džungārijas kāmis, svītrainais pundurkāmis, Sibīrijas kāmis vai Sibīrijas pundurkāmis. Džungārijas pundurkāmji ir sastopami Mongolijā, Krievijā un blakus Sibīrijas daļās.

Īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pundurkāmji vāc materiālu guļvietai

Viena no Winter White pundurkāmju īpašībām, kas tos nošķir no Kempbela pundurkāmjiem, kuriem ir ļoti līdzīgas kažoka krāsu variācijas, ir spalvainas pēdas. Tāpat Winter White pundurkāmjiem ir spēja mainīt sava kažoka krāsu līdzīgi kā citiem polārajiem dzīvniekiem. Tie var nekļūt pilnīgi balti, bet var novērot kažoka krāsas maiņu — ziemas periodā tā paliek arvien gaišāka. Citi veidi, kā atšķirt Winter White pundurkāmi — tiem ir spalvām noklātas kāju pēdas, ļoti mīksts un gluds kažoks, apaļākas, ovālas formas auguma aprises (no 8 līdz 10 cm). Dzīvnieka dzīves ilgums ir 1,5 – 2 gadi.[2]

Pundurkāmju tēviņiem ir arī savādāki smaržu dziedzeri nekā "lielajiem" kāmjiem — dziedzeris nereti ir bez spalvas, ar redzamu taukainu vai vaskaini dzeltenu sekrētu. Visām pundurkāmju sugām, kuras tiek turētas mājās, ir viens smaržu dziedzeris, kas ir izvietots pa vidu vēderam — tuvu nabai. Neskatoties uz dziedzera bioloģisko funkciju, pundurkāmja dziedzeris var būt vizuāli nepievilcīgs un izskatīties netīrs. Tas ir pierādījums, ka pundurkāmju tēviņi lieto sekrētus savas teritorijas iezīmēšanai.[3]

Pundurkāmjiem ir ļoti izteiktas divas maņas: smarža un dzirde. Tie var komunicēt augstas frekvences skaņās, tāpat kā var izdot cilvēka ausij dzirdamas skaņas.

Kopšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nodrošiniet pundurkāmim tādu barību, kas palīdzēs nodeldēt zobus – kāmja zobi nekad nepārstāj augt. Izvairieties pundurkāmim dot pārāk daudz kārumus, kas satur cukuru, jo pundurkāmji ir jūtīgi un nav pasargāti no diabēta.[4]

Pie normāliem apstākļiem kāmjiem nekad nebūtu nepieciešams vannoties — tas var izjaukt kāmja dabisko ādas eļļojumu, tādēļ tiek ieteikts izvairīties no kāmja mazgāšanas, ja vien iespējams. Mazgājiet dzīvnieku, ja kaut kas ir ieķēries tā spalvā vai tas ir nonācis saskarē ar bīstamu ķīmisku vielu. Mazgājot kāmi ūdenī, ūdens izskalo to dabisko ādas eļļojumu un var tiem nopietni kaitēt. Vienlaikus kāmji nemāk ļoti labi peldēt un var noslīkt, tāpēc tie būs ārkārtīgi satraukti mazgāšanās procesā un tas var novest pie stresa izraisītām slimībām kā “slapjās astes sindroms”, kas var nogalināt kāmi. Straujas temperatūras izmaiņas var saaukstēt kāmi un padarīt to nopietni slimu. Izmēģiniet vispirms smilšu vannu. Ja vien kāmis nav dzīvību apdraudoši netīrs, ar smilšu vannu vajadzētu būt pietiekami.[5]

Ja kāmja būrī nav daudz dabisko materiālu, kur nodeldēt nagus, jāpievērš uzmanība kāmja nagu garumam un nepieciešamības gadījumā jāapgriež nagu galiņi, lai kāmim garo nagu dēļ nav grūtības pārvietoties vai, lai neievainotu sevi, tīrot kažoku.[6]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]