Pāriet uz saturu

Dabasgāze

Vikipēdijas lapa
Gāzes deglis mājsaimniecībā

Dabasgāze ir no ogļūdeņražiem sastāvoša gāze, kas veidojusies un uzkrājusies Zemes garozā. Tās galvenā sastāvdaļa ir metāns un 0—20 % citi ogļūdeņraži.[1] Dabasgāze ir viena no galvenajām tautsaimniecībā izmantojamām deggāzēm.

Vairums dabasgāzes ir veidojusies divos mehānismos: biogēnajā un termogēnajā. Biogēnajā procesā gāzi izdala mikroorganismi purvos, organismu atlieku sakopojumos, seklos nogulumos. Dziļāk Zemes dzīlēs pie augstākas temperatūras un spiediena gāze termogēnajā procesā veidojas no nogulumos esošām organismu atliekām.[2]

Pirms dabasgāzi nogādā patērētājiem, to parasti attīra, atstājot pamatā tikai metānu. Metāns ir gāze bez smaržas un krāsas. Lai vieglāk būtu noteikt noplūdes, dabasgāzei pievieno odorantus, kuriem ir spēcīga smaka.

Dabasgāzei, salīdzinot ar citiem kurināmā veidiem, priekšrocība ir samērā zemā cena un tas, ka to sadedzinot, nerodas gandrīz nekādi izmeši. Tai sadegot, izdalās gandrīz tikai oglekļa dioksīds un ūdens tvaiks. Dabasgāzes 1 m³ siltumspēja ir aptuveni 35 600 kJ.

Dabasgāzi plaši izmanto ķīmiskajā rūpniecībā. No metāna iegūst etilēnu un acetilēnu, kurus tālāk izmanto dažādu produktu ražošanai. Tāpat metānu izmanto ūdeņraža rūpnieciskai ieguvei.

Dabasgāzes tipiskais sastāvs:[1]
Viela Ķīmiskā formula Procentuālā daļa
metāns CH4 70—90 %
etāns C2H6 0—20 %
propāns C3H8
butāns C4H10
oglekļa dioksīds CO2 0—8 %
skābeklis O2 0—0,2 %
slāpeklis N2 0—5 %
sērūdeņradis H4S 0—5 %
cēlgāzes Ar, He, Ne, Xe neliels daudzums

Dabasgāze nesmaržo pati par sevi. Tomēr drošības nolūkos dabasgāzei tiek pievienots smaržīgs savienojums, parasti merkaptāns, kas piešķir tai spēcīgu, nepatīkamu smaržu, līdzīgu sapuvušām olām vai sēram. Šī smarža palīdz cilvēkiem vieglāk pamanīt gāzes noplūdes, jo dabasgāze ir viegli uzliesmojoša un potenciāli bīstama. Pateicoties šim pievienotajam smaržīgam komponentam, noplūdes var ātri atklāt un novērst, novēršot iespējamos negadījumus.

  1. 1,0 1,1 «composition of natural gas» (angliski). Naturalgas.org. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-01-01. Skatīts: 2011-02-06.
  2. US Geological Survey, Organic origins of petroleum Arhivēts 2010. gada 27. maijā, Wayback Machine vietnē.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]