Daina Avotiņa
| |||||||||||||
| |||||||||||||
Daina Avotiņa (dzimusi Lejiņa 1926. gada 4. novembrī Valmierā)[1] ir latviešu rakstniece, dzejniece un tulkotāja. Tulkojusi un atdzejojusi no lietuviešu valodas.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimusi mežsarga ģimenē. Jaunākais brālis — rakstnieks Jānis Lejiņš.[2] Mācījusies Bejas, Ingažu, Augšgaujas pamatskolā, kā arī Gaujienas vidusskolā.[1] Absolvējusi Rīgas 3. vidusskolu (1947). Studējusi Latvijas Valsts Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļā (1947—1951).[3]
No 1951. līdz 1964. gadam bijusi Latvijas Valsts izdevniecības redaktore, no 1964. līdz 1967. gadam Oriģināldaiļliteratūras redakcijas vadītāja. 1967—1968. gadā laikraksta "Literatūra un Māksla" galvenā redaktora vietniece. 1965. gadā uzņemta Latvijas Rakstnieku savienībā, 1968—1972. gadā bija tās Literatūras propagandas biroja vadītāja un Dzejas dienu organizētāja, no 1976. līdz 1980. gadam valdes sekretāre. Bijusi Komunistiskās partijas biedre (1955—1990).[3]
1986. gadā saņēmusi Latvijas PSR, bet gadu vēlāk Lietuvas PSR Nopelniem bagātā kultūras darbinieces titulu.[1].
D. Avotiņa apbalvota ar Lietuvas ordeņa "Par nopelniem Lietuvas labā" Virsnieka krustu,[4] kā arī saņēmusi Triju Zvaigžņu ordeni (2015). 2022. gadā D. Avotiņai piešķirta Latvijas Literatūras gada balva par mūža ieguldījumu literatūrā.[5]
Daiļrade
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Izdoti dzejas krājumi "Magoņu vasara" (1965), "Vērmeļu vīns" (1967), "Akmens ziedēšana" (1969), "Delnā kā bezdelīdzēns" (1971), "Mazās ostas" (1974), "Caunas pēdu raksts" (1979), "Dadžu vijoles" (1981, izlase), "Ērģeles naktī" (1986, izlase), "Zem cīruļspārna..." (1992) un "Tikšanās" (2012, izlase ar jauniem dzejoļiem). Sarakstījusi prozas grāmatas "Nenogaliniet stirnu..." (1970), "Zuze" (1973), "Saksiņu vējos. Akmens enkurs" (kopā ar Alfrēdu Šliseru, 1976), romānu triloģiju ("Celmi pie upes", 1978; "Pāri akacim", 1983; "Nāk diena pēc dienas", 1990), "Nesalauztā" (1999), "Vīramāte" (2011), "Ceļā" (2020) un citus. Sarakstījusi Lietuvas ceļojumu aprakstu grāmatu "Vakaru valodas" (1968). Kopā ar Jāni Peteru sarakstījusi aprakstu grāmatu "Baltijas toverī sālīti..." (1973). Izdoti arī literāru portretu, atmiņu un vēstuļu krājumi. Krievu valodā iznākušas dzejas izlases (Maskava, 1973, 1982), kā arī romāns "Akmens enkurs" (Maskava, 1979), garstāsti "Bārenis" un "Taka" (Rīga, 1988). Lietuviešu valodā tulkots stāsts "Zuze" (Viļņa, 1978) un romāns "Vīramāte" (Viļņa, 2018). Tulkojusi lietuviešu autoru dzeju un prozu (Alfons Maldonis, Justīns Marcinkevičs, Vītauts Bubnis, Salomeja Nēris, Aļģimants Baltaķis, Alvids Šlepiks u.c.).[3]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 «Avotiņa, Daina | Valmieras Bibliotēka». biblioteka.valmiera.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023-04-03. Skatīts: 2023-04-03.
- ↑ Literatūra. «Daina Avotiņa». Literatūra (lv-LV). Skatīts: 2024-04-21.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 - Literatura.lv — Personas — Daina Avotiņa.
- ↑ «Dzejniece Daina Avotiņa apbalvota ar ordeņa “Par nopelniem Lietuvai” Virsnieka krustu». Latvijas reitingi. 2008. gada 18. februāris. Skatīts: 2023-07-11.
- ↑ Dod spēku, mierina, saviļņo. Diena, 2022, 30. marts.
|