Dalībnieks:Krastinasanta3/Smilšu kaste
 | Šī ir dalībnieka Krastinasanta3 smilšu kaste. Smilšu kaste ir dalībnieka lapu apakšlapa, kurā var tikt veikti dažādi eksperimenti. Šis nav enciklopēdijas raksts. Izveido pats savu smilšu kasti šeit. Raksta veidošanas procesā var noderēt lapas: "Raksta izveidošana", "Rakstu vednis", "Vikipēdijas palīdzība". |
| Krastinasanta3/Smilšu kaste | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Tārtiņveidīgie (Charadriiformes) |
| Dzimta | Sloku dzimta (Scolopacidae) |
| Ģints | Šņibīši (Calidris) |
| Suga | Līkšņībītis (C. ferruginea) |
Līkšnībītis (Calidris ferruginea) ir mazs bridējputns, kurš ligzdo tundrā, Arktikā un Sibīrijā. Svārīgākā migrācijas un ziemošanas vieta ir galvenokārt Āfrikā, taču tie ziemo arī dienvidu, dienvidaustrumu Āzijā un Austrālijā.
Izskats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Līkšņībītis sasniedz 20 cm garumu gandrīz strazda augumā, spārnu izplētums ir gandrīz 35 cm. Tas sver no 40 līdz 60 gramus un var nodzīvot līdz pat 17 gadiem. Līkšņībītim ir izteikti izliekts garš knābis. Tomēr tas neparāda viennozīmīgu atpazīšanas iezīmi, ir iespējams redzēt savādāka izmēra knābjus gan garumā, gan izliekumā. Līksņībīti ir viegli sajaukt ziemas laikā ar parasto šņibīti, turklāt viņai ir garas kājas, mazliet gaišāks apspalvojums un pārāk mierīga pie kustībām. Ligzdošanas laikā apspalvojums nedaudz mainās uz tumši pelēku augšdaļu un ķieģeļu sarkanu apakšdaļu, ieliekts knābis, taču kāju krāsa jebkuros apstākļos ir melnas. Gan mātītes, gan tēviņi apspalvojuma ziņā izskatās pilnībā vienādi. Putnu dziesma skan, piemēram, šādi "Derrick" vai "Dirr". Arī šeit pastāv zināms risks sajaukt līkšņībīti ar parasto šņibīti, taču parastajam šņibītim piemīt dziļāka un dobjāka balss.
Izplatība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Līkšņībītis pārsvarā ligzdo arktiskajā tundrā ziemeļu Sibīrijā. No centrālsibīrijas liela populācija migrē caur kontinentālo Eiropu un Vidusjūru līdz Rietumāfrikas ziemošanas vietām.
Līkšņībīši pārsvarā satiekās piekrastes rajonos Arktikas tundrā, kad sāk ligzdošanu. Viņi savas ligzdas veido uz zemes vai pie upju krastiem uz akmeņiem. Bieži šiem putniem pietiek ar mazu teritoriju, kurā meklēt pārtiku un uzturēties
Uzvedība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Līkšņībīši ir sabiedriski putni, tie uzturas mazos bariņos ar saviem pārējiem sugasbrāļiem, visbiežāk ar parasto šņibīti. Šņibīši pārsvarā pārtiek no kukaiņiem un to kāpuriem, kā arī no moluskiem un augiem. Tieši pie ligzdošanas vietām ir iespējams pārtikt no divu veidu kukaiņu sugām- (latīn.Tipulidae) un (latīn. Chironomidae).
Ligzdošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimubriedumu līkšņībīši sasniedz savā trešajā dzīves gadā. Tie apvienojas kā pāris un atrod viens un otru bieži vien ziemošanas vietās. Līkšņībīšu tēviņi cenšas nostiprināt lielu ligzdošanas vietas teritoriju un pēc tam cenšas pievilināt mātītes uzmanību. Tēviņa iezīmētajā vietā mātīte izvēlas vietu, kur dēs olas. Ligzdošanas laikā no maija vidus līdz jūnija beigām mātītes izdēj līdz pat piecām olām. Pirmie mazuļi sāk lidot ne ātrāk kā jūlija vidū vai jūlija beigās.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Hayman, Marchant and Prater, Shorebirds ISBN 0-395-37903-2
- Mullarney, Svensson, Zetterstrom and Grant, Collins Bird Guide ISBN 0-00-219728-6
- Thomas, Gavin H.; Wills, Matthew A. & Székely, Tamás (2004): A supertree approach to shorebird phylogeny. BMC Evol. Biol. 4: 28. doi:10.1186/1471-2148-4-28 PMID 15329156 PDF fulltext Supplementary Material
- de Villiers, M S(ed). 2009. "Birds and Environmental Change: building an early warning system in South Africa". SANBI, Pretoria. ISBN 978-0-620-45305-9
- Бёме Р. Л., Флинт В. Е. Пятиязычный словарь названий животных. Птицы. Латинский, русский, английский, немецкий, французский / Под общей редакцией акад. В. Е. Соколова. — М.: Рус. яз., «РУССО», 1994. — С. 83. — 2030 экз. — ISBN 5-200-00643-0.