Darbības vārds
Darbības vārds jeb verbs (latīņu: verbum — ‘vārds’) ir patstāvīga vārdšķira, kas nosauc darbības vai stāvokļus kā laikā norisošus procesus, piemēram, skriet, ēdu, zied u.c.[1] Daži darbības vārdi ir arī bez priedēkļa, kas nosauc pabeigtu darbību, piemēram, kļūdīties, konstatēt, pamatot, startēt, tāpēc šiem vārdiem priedēkļa no- pievienojums ir lieks.[2]
Darbības vārdus latviešu valodā raksturo ļoti daudzas gramatiskās kategorijas:
- tiešās — personas, laika, kārtas, izteiksmes kategorijas,
- netiešās — dzimtes, skaitļa, locījuma kategorijas (piemīt lokāmajiem divdabjiem),
- leksiski gramatiskās — pārejamības un nepārejamības, pabeigtības un nepabeigtības kategorijas.
Darbības vārdus latviešu valodā iedala 3 konjugācijās.
Darbības vārda pamatforma ir nenoteiksme.
Īstenības izteiksme
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Darbības vārds īstenības izteiksmē izsaka darbību kā realitāti tagadnē, pagātnē vai nākotnē, vai arī to noliedz. Šo attieksmi pret īstenību pauž ar darbības vārda laiku formu palīdzību. Īpaša rādītāja īstenības izteiksmei nav.
Īstenības izteiksmei ir visi seši laiki:
- Vienkāršā tagadne — Es dziedu;
- Vienkāršā pagātne — Es dziedāju;
- Vienkāršā nākotne — Es dziedāšu;
- Saliktā tagadne — Es esmu dziedājis, -usi;
- Saliktā pagātne — Es biju dziedājis, -usi;
- Saliktā nākotne — Es būšu dziedājis, -usi.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Santa Grigus, Baiba Zeiļaka. Valodas labirinti 7. klasei. Zvaigzne ABC, 2007. 51. lpp.
- ↑ Santa Grigus, Baiba Zeiļaka. Valodas labirinti 7. klasei. Zvaigzne ABC, 2007. 52. lpp.
 | Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||
|