Darbības vārds

Darbības vārds jeb verbs (latīņu: verbum — ‘vārds’) ir patstāvīga vārdšķira, kas izsaka darbību vai stāvokli. Tā ir viena no galvenajām vārdšķirām lielākajā daļā valodu, jo bieži vien ir daļa no teikuma gramatiskā centra, norādot uz to, kas notiek vai kas tiek darīts. Darbības vārdi izsaka darbību kā laikā norisošus procesus, piemēram, skriet, ēst, ziedēt, kā arī stāvokļus, piemēram, gulēt vai būt.

Darbības vārdiem piemīt dažādas gramatiskās kategorijas, piemēram, laiks (tagadne, pagātne, nākotne), persona (pirmā, otrā, trešā), kārta (darāma, ciešamā), skaitlis (vienskaitlis, daudzskaitlis) un izteksme (īstenības, pavēles, atstāstījuma, vēlējuma vai vajadzības).

Gramatiskās kategorijas

Darbības vārdiem piemīt dažādas gramatiskās kategorijas, kas nosaka to funkciju teikumā un spēju izteikt sarežģītas nozīmes, piemēram, laiks (tagadne, pagātne, nākotne), persona (pirmā, otrā, trešā), kārta (darāma, ciešamā), skaitlis (vienskaitlis, daudzskaitlis) un izteksme (īstenības, pavēles, atstāstījuma, vēlējuma vai vajadzības).

Darbības vārda laiks

Laiks norāda darbības vai stāvokļa notikšanas brīdi attiecībā pret runas brīdi. Lielākajā daļā valodu izšķir trīs galvenos laikus — tagadni, pagātni un nākotni. Ar to tiek izteikta darbības attieksme pret runas brīdi vai arī kādas citas darbības laiku. Ar darbības vārdu tagadnē tiek apzīmēta darbība, kas notiek runas brīdī, pašlaik. Ar darbības vārdu pagātnē tiek apzīmēta darbība, kas ir notikusi pirms momenta, kad tiek runāts. Ar darbības vārdu nākotnē tiek apzīmēta darbība, kas notiks pēc tam, kad beigs runāt.

Darbības vārda persona

Persona atspoguļo runātāja attieksmi pret darbības veicēju. Tā izsaka teksta autora, teksta adresāta un darbības subjekta attieksmes.

Darbības vārda izteiksme

Darbības vārdi konkrētā izteiksmē izsaka darbības attieksmi pret īstenību. Ar izteiksmes palīdzību tiek izteikta modalitāte, kā arī teksta autora attieksme pret izteikuma saturu un darbības realitāti.

Izteiksmes var iedalīt pēc izteikuma satura atbilstības reālai situācijai. Tādējādi latviešu valodā var tikt izdalīta īstenības izteiksme kā reālas darbības izteicēju un tā sauktās neīstenības izteiksmes, pie kurām pieder atstāstījuma, vēlējuma, vajadzības un pavēles izteiksme, kā ireālas darbības izteicējas.

Īstenības izteiksme

Darbības vārds īstenības izteiksmē izsaka darbību kā realitāti tagadnē, pagātnē vai nākotnē, vai arī to noliedz. Šo attieksmi pret īstenību pauž ar darbības vārda laiku formu palīdzību. Īpaša rādītāja īstenības izteiksmei nav.

Īstenības izteiksmei ir visi seši laiki:

• Vienkāršā tagadne — Es dziedu;
• Vienkāršā pagātne — Es dziedāju;
• Vienkāršā nākotne — Es dziedāšu;
• Saliktā tagadne — Es esmu dziedājis, -usi;
• Saliktā pagātne — Es biju dziedājis, -usi;
• Saliktā nākotne — Es būšu dziedājis, -usi.

Darbības vārds latviešu valodā

Darbības vārdus latviešu valodā raksturo ļoti daudzas gramatiskās kategorijas:

• tiešās — personas, laika, kārtas, izteiksmes kategorijas,
• netiešās — dzimtes, skaitļa, locījuma kategorijas (piemīt lokāmajiem divdabjiem),
• leksiski gramatiskās — pārejamības un nepārejamības, pabeigtības un nepabeigtības kategorijas.

Darbības vārdus latviešu valodā iedala 3 konjugācijās.

Darbības vārda pamatforma ir nenoteiksme. Latviešu valodā darbības vārds nenoteiksmē beidzās ar -t vai -ties.

Daži darbības vārdi ir arī bez priedēkļa, kas nosauc pabeigtu darbību, piemēram, kļūdīties, konstatēt, pamatot, startēt, tāpēc šiem vārdiem priedēkļa no- pievienojums ir lieks.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Darbības vārds.

• Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)