Dargu valodas

Vikipēdijas lapa
Dargu valodas
Дарган мез
Valodu lieto: Ziemeļkaukāzs, Krievija
Pratēju skaits: 485 705
Valodu saime: nahu—dagestāniešu 
Oficiālais statuss
Oficiālā valoda: Karogs: Dagestāna Dagestāna (Krievija)
Regulators: nav oficiāla regulatora
Valodas kodi
ISO 639-1:
ISO 639-2: dar
ISO 639-3: dar 
  Dargu valoda

Dargu valodas (pašnosaukums — Дарган мез) ir nahu—dagestāniešu valodu atzars.

Mūsdienās daudzi zinātnieki uzskata dargu valodas par dažādu valodu grupu. Savukārt no oficiālā viedokļa tās tiek uzskatītas tikai par dialektiem, kas atbilst kādai etniskajai grupai.[1][2] Šāda klasifikācija tika ieviesta agrīnajos padomju gados, kad vārdu "dargins" sāka lietot kā kopīgu etnonīmu.[3] Rasula Mutalova 2021. gada klasifikācija atzīst sešas dažādas dargu valodas (divas no tām ziemeļdargu grupā un četras dienviddargu grupā), ar daudziem dialektiem.

Dialektu runātāji bieži nesaprot viens otru, literārās valodas zināšanas ir diezgan vāji attīstītas, līdz ar to dargi savā starpā bieži sazinās krievu valodā.

Rakstība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valodas rakstība tika izstrādāta 20. gadsimtā, sākotnēji izmantoja arābu alfabētu, no 1928. gada — latīņu alfabētu, bet kopš 1938. gada kirilicu uz krievu alfabēta pamata.[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Мусаев М-С.М. Даргинский язык. Грамматический очерк. — 2002. — С. 15, «... Даргинский язык дифференцирован на множество говоров, диалектов и наречий. В нем насчитывается свыше семидесяти говоров, которые объединяются в шестнадцать диалектов, из которых наиболее распространенными являются акушинский, губденский, кайтагский, кубачинский, муиринский, урахинский, сиргинский и цудахарский ...»
  2. «Dargwa | Ethnologue Free». Ethnologue (Free All) (angļu). Skatīts: 2023-04-04.
  3. Diana Forker. A grammar of Sanzhi Dargwa. Language Science Press, 2019-06-21. ISBN 978-3-96110-196-2.
  4. «Литературный даргинский язык — все самое интересное на ПостНауке». postnauka.ru (krievu). Skatīts: 2023-04-03.