Pāriet uz saturu

Darvina zorro

Vikipēdijas lapa
Darvina zorro
Pseudalopex fulvipes (Martin, 1837)
Darvina zorro
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaPlēsēji (Carnivora)
DzimtaSuņu dzimta (Canidae)
ĢintsZorro (Pseudalopex)
SugaDarvina zorro (Pseudalopex fulvipes)
Sinonīmi
  • Lycalopex fulvipes
Izplatība
Darvina zorro Vikikrātuvē

Darvina zorro (Pseudalopex fulvipes) jeb Darvina lapsa ir suņu dzimtas (Canidae) zorro ģints (Pseudalopex) plēsējs.

Vārds "zorro" spāņu valodā nozīmē "lapsa". Lai arī šos dzīvniekus mēdz saukt par lapsām, tie pieder pie suņu cilts nevis lapsu cilts. Tādēļ tos sauc par neīstajām jeb pseidolapsām (Pseudalopex), bet lapsas no lapsu cilts par īstajām lapsām.

Darvina zorro sauc arī par Čilojes zorro, jo tas pamatā dzīvo Čilojes salā un nelielā daudzumā kontinentā Navelvutas Nacionālajā parkā Čīlē.[1] Tas ir vienīgais zorro, kas dzīvo lietus mežos atšķirībā no citiem zorro, kuriem patīk klajas vietas.[1]

Darvina zorro izdzīvošana mūsdienās ir ļoti apdraudēta. Čilojes salā dzīvo apmēram 200 indivīdu, bet Navelvutas Nacionālajā parkā 50 zorro.[1] Lai arī parka robežās zorro ir aizsargāts, tas ziemas laikā mēdz pārvietoties, piemeklējot siltāku klimatu zemāk ielejā,[2] tādējādi izejot ārpus parka teritorijas, kur to var nomedīt mājas suņi un arī cilvēki mēdz šaut zorro dēļ aizspriedumiem, domājot, ka zorro nāk medīt viņu mājputnus.

Pirmo reizi Darvina zorro atklāja Sanpedro salā pie Čīles krastiem 1834. gadā dabas pētnieks Čārlzs Darvins savā ceļojumā ar kuģi Bīgls. Kad Darvins pirmo reizi redzēja Darvina zorro Sanpedro salā, viņš uzreiz novērtēja to, ka salas zorro atšķiras no zorro, kas apdzīvo kontinentu.[3] Tomēr ilgu laiku Darvina zorro tika sistematizēts kā viena no pelēkā zorro pasugām. Viss mainījās, kad kontinentā 1990. gadā Nahelbutas Nacionālajā parkā atklāja nelielu Darvina zorro populāciju.[4] Zorro veica ģenētiskos pētījumus, un zinātnieki nonāca pie secinājuma, ka Darvina zorro ir patstāvīga, unikāla suga.[5] Darvina zorro vistuvākais radinieks ir Sečuras zorro. Tomēr Darvina zorro ir ļoti atšķirīgs no citiem zorro, tas augumā ir mazāks, ar īsākām kājām, tā kažoks ir tumšāks, galvaskauss platāks un īsāks, un apakšžokļa forma atšķirīga, tas nekad nekrustojas ar citiem zorro.

Darvina zorro Čilojes salā

Pleistocēna laikā Čilojes sala bija savienota ar kontinentu. Pirms 15 000 gadiem savienojums ar kontinentu tika pārrauts, ceļoties jūras līmenim.[6] Tādējādi radās divas izolētas Darvina zorro populācijas.

Izskats un ieradumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Darvina zorro kažoka krāsa variē no tumši brūnas līdz violeti pelēkai, ar sarkanbrūnu nokrāsu uz sejas, ausīm un īsajām kājām. Tā pazode un pavēdere ir balta, bet to ir grūti ievērot, jo tumšā pakakle un krūtis piesedz balto vēderu. Darvina zorro ir mājas kaķa lielumā, tā ķermeņa garums ir 53 cm, astes garums 22 cm,[7] svars ir 2 - 4 kg. Darvina zorro dzīvo apmēram 7 gadus.

Darvina zorro ir visēdājs. Biezajos mežos, ko apdzīvo zorro, tas medī sīkus zīdītājus, rāpuļus, vaboles un citus kukaiņus. Tas ēd arī augļus un ogas. Pie izdevības tiek nomedīti arī putni un abinieki. Medīt tie dodas pēc saulrieta un līdz saullēktam.

  1. 1,0 1,1 1,2 «Pseudalopex fulvipes (Darwin's Fox)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 30. oktobrī. Skatīts: 2009. gada 7. martā.
  2. Jiménez, J.E., Lucherini, M. & Novaro, A.J., 2004; IUCN & CSG 2004). On mainland Chile, Jaime Jiménez has observed a small population since 1975 in Nahuelbuta National Park; this population was first reported to science in the early 1990s (Medel et al. 1990; Jiménez, J.E., Lucherini, M. & Novaro, A.J., 2004; IUCN, 2004)
  3. Darwin, C. 1839. Journal of researches into the geology and natural history of the various countries visited by H.M.S. Beagle, under the command of Captain Fitzroy, R.N. from 1832–1836. London: Henry Colburn.
  4. Medel, R.G. et al. 1990. Discovery of a continental population of the rare Darwin Fox, Dusicyon fulvipes (Martin, 1839) in Chile. Biological Conservation 51:71-77
  5. Yahnke, C.J. et al. 1996. Darwin's Fox: A Distinct Endangered Species in a Vanishing Habitat. Conservation Biology 10:366-375
  6. Villagrán, C. 1988. Late Quaternary vegetation of Southern Isla Grande de Chiloë, Chile. Quaternary Research 29: 294–306
  7. Darwin's Fox: The Animal Files

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]