Martina

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Martin)
Jump to navigation Jump to search
Martina
Pilsētas centra apbūve
Pilsētas centra apbūve
Karogs: Martina
Karogs
Ģerbonis: Martina
Ģerbonis
Martina (Slovākija)
Martina
Martina
Koordinātas: 49°04′00″N 18°55′21″E / 49.06667°N 18.92250°E / 49.06667; 18.92250Koordinātas: 49°04′00″N 18°55′21″E / 49.06667°N 18.92250°E / 49.06667; 18.92250
Valsts Karogs: Slovākija Slovākija
Apgabals Žilinas apgabals
Apriņķis Martinas apriņķis
Pilsētas tiesības 1340
Platība
 • Kopējā 67,74 km2
Augstums 394 m
Iedzīvotāji (2011)
 • kopā 57 300
Laika josla CET (UTC+1)
 • Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Mājaslapa http://www.martin.sk/
Martina Vikikrātuvē

Martina (slovāku: Martin, līdz 1950. gadam Turčjanski Sveti Martina (slovāku: Turčiansky Svätý Martin)) ir pilsēta Slovākijas ziemeļos, Žilinas apgabala Martinas apriņķa centrs, tradicionālajā Turjecas novadā pie Vāhas upes.

Vēsturisks slovāku kultūras centrs. Šeit, nevis valsts galvaspilsētā Bratislavā, atrodas 1863. gadā dibinātā "Matica slovenská" ("Slovāku māmuļa") - slovāku kultūras iestāde, mūsu Rīgas Latviešu biedrības analogs. Seit atrodas arī no Maticas bibliotēkas radītā Slovāku Nacionālā bibliotēka (Slovenská národná knižnica). Martinas Nacionālajā kapsētā (Národný cintorín) ir apglabāti daudzi slovāku kultūras darbinieki. Pilsēta atrodas etnogrāfijas, Slovākijas lauku, čehu kultūras un čigānu kultūras muzeji.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rakstos pirmoreiz minēta 1284. gadā. Tāpat kā visa Slovākija, gadsimtiem bijusi Ungārijas sastāvā, pilsētas ungāriskais nosaukums ir Turocsentmārtona (ungāru: Turócszentmárton). 18. gadsimtā Martina kļuva par Turocas komitāta centru. 19. gadsimtā pilsēta izveidojās par svarīgāko slovāku kultūras centru. 1863. gadā šeit nodibinājas slovāku kultūras iestāde Matica slovenská, no Maticas bibliotēkas izveidojās arī Slovāku Nacionālā bibliotēka.

1918. gada 30 oktobrī Martinā tika pieņemta deklarācija par Slovākijas pievienošanos Čehoslovākijai. Pēc Pirmā pasaules kara iekļāvās Čehoslovākijā. 1944. gada 21. augustā, Slovākijas nacionālās sacelšanās laikā, Martinu ieņēma slovāku nemiernieki, tika delarēta Čehoslovakijas atjaunošana, tomēr vācu spēki pilsētu atguva. 1945. gada 11. aprīlī to ieņēma padomju karaspēks. No 1993. gada - Slovākijas sastāvā.

Ekonomika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsētā atrodas Volkswagen autorūpnīca un ECCO apavu rūpnīca. Pilsētā ražo arī autodaļas, poligrāfijas izstrādājumus un alu.

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc etniskā sastāva vairums pilsētas iedzīvotāju ir slovāki (94,93 %). Pēc reliģiskās piederības - katoļi (41,11 %), nereliģiozi (33,21 %), luterāņi (19,25 %).

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]