Martina
| Martina | |||
|---|---|---|---|
| pilsēta | |||
| Martin | |||
|
= | |||
| |||
  Martina | |||
| Koordinātas: 49°04′00″N 18°55′21″E / 49.06667°N 18.92250°EKoordinātas: 49°04′00″N 18°55′21″E / 49.06667°N 18.92250°E | |||
| Valsts |
 Slovākija | ||
| Apgabals | Žilinas apgabals | ||
| Apriņķis | Martinas apriņķis | ||
| Pilsētas tiesības | 1340 | ||
| Platība | |||
| • Kopējā | 67,74 km2 | ||
| Augstums | 394 m | ||
| Iedzīvotāji (2025)[1] | |||
| • kopā | 50 153 | ||
| • blīvums | 764,2/km² | ||
| Laika josla | CET (UTC+1) | ||
| • Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||
| Mājaslapa |
www | ||
 Martina Vikikrātuvē | |||
Martina (slovāku: Martin) ir pilsēta Slovākijas ziemeļos, Žilinas apgabala Martinas apriņķa centrs, tradicionālajā Turjecas novadā pie Vāhas upes.
Vēsturisks slovāku kultūras centrs, līdz 1950. gadam saucās Turčjanski Sveti Martina (slovāku: Turčiansky Svätý Martin). Šeit, nevis valsts galvaspilsētā Bratislavā, atrodas 1863. gadā dibinātā "Matica slovenská" ("Slovāku māmuļa") — slovāku kultūras iestāde, mūsu Rīgas Latviešu biedrības analogs. Seit atrodas arī no Maticas bibliotēkas radītā Slovāku Nacionālā bibliotēka (Slovenská národná knižnica). Martinas Nacionālajā kapsētā (Národný cintorín) ir apglabāti daudzi slovāku kultūras darbinieki. Pilsēta atrodas etnogrāfijas, Slovākijas lauku, čehu kultūras un čigānu kultūras muzeji.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Rakstos pirmoreiz minēta 1284. gadā. Tāpat kā visa Slovākija, gadsimtiem bijusi Ungārijas sastāvā, pilsētas ungāriskais nosaukums ir Turocsentmārtona (ungāru: Turócszentmárton). 18. gadsimtā Martina kļuva par Turocas komitāta centru. 19. gadsimtā pilsēta izveidojās par svarīgāko slovāku kultūras centru. 1863. gadā šeit nodibinājas slovāku kultūras iestāde Matica slovenská, no Maticas bibliotēkas izveidojās arī Slovāku Nacionālā bibliotēka.
1918. gada 30 oktobrī Martinā tika pieņemta deklarācija par Slovākijas pievienošanos Čehoslovākijai. Pēc Pirmā pasaules kara iekļāvās Čehoslovākijā. 1944. gada 21. augustā, Slovāku tautas sacelšanās laikā, Martinu ieņēma slovāku nemiernieki, tika delarēta Čehoslovakijas atjaunošana, tomēr vācu spēki pilsētu atguva. 1945. gada 11. aprīlī to ieņēma padomju karaspēks. No 1993. gada - Slovākijas sastāvā.
Ekonomika
[labot | labot pirmkodu]Pilsētā atrodas Volkswagen autorūpnīca un ECCO apavu rūpnīca. Pilsētā ražo arī autodaļas, poligrāfijas izstrādājumus un alu.
Cilvēki
[labot | labot pirmkodu]Pēc etniskā sastāva vairums pilsētas iedzīvotāju ir slovāki (94,93 %). Pēc reliģiskās piederības - katoļi (41,11 %), nereliģiozi (33,21 %), luterāņi (19,25 %).
Sadraudzības pilsētas
[labot | labot pirmkodu]Martinas sadraudzības pilsētas ir :[2]
Bački Petrovaca, Serbija
Bēkēščaba, Ungārija
Fārgo, ASV
Gota, Vācija
Hogevēna, Nīderlande
Jičīna, Čehija
Kališa, Polija
Žeļeznodorožnija, Krievija
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ Q125585954; pārbaudes datums: 1 aprīlis 2026; publicēšanas datums: 31 marts 2026.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 4. jūnijā. Skatīts: 2022. gada 25. maijā.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Martina.
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- Matica slovenská (slovāku valodā)
- Slovāku Nacionālā bibliotēka (slovāku valodā)
 | Šis ar Slovākiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|