Martina

Martina
Martina;
	Pilsētas centra apbūve
; Karogs	; Ģerbonis
	Martina
	Koordinātas: 49°04′00″N 18°55′21″E / 49.06667°N 18.92250°EKoordinātas: 49°04′00″N 18°55′21″E / 49.06667°N 18.92250°E
Valsts	Slovākija
Apgabals	Žilinas apgabals
Apriņķis	Martinas apriņķis
Pilsētas tiesības	1340
Platība
• Kopējā	67,74 km2
Augstums	394 m
Iedzīvotāji (2021)
• kopā	52 520
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Mājaslapa	http://www.martin.sk/
	Martina Vikikrātuvē

Martina (slovāku: Martin, līdz 1950. gadam Turčjanski Sveti Martina (slovāku: Turčiansky Svätý Martin)) ir pilsēta Slovākijas ziemeļos, Žilinas apgabala Martinas apriņķa centrs, tradicionālajā Turjecas novadā pie Vāhas upes.

Vēsturisks slovāku kultūras centrs. Šeit, nevis valsts galvaspilsētā Bratislavā, atrodas 1863. gadā dibinātā "Matica slovenská" ("Slovāku māmuļa") - slovāku kultūras iestāde, mūsu Rīgas Latviešu biedrības analogs. Seit atrodas arī no Maticas bibliotēkas radītā Slovāku Nacionālā bibliotēka (Slovenská národná knižnica). Martinas Nacionālajā kapsētā (Národný cintorín) ir apglabāti daudzi slovāku kultūras darbinieki. Pilsēta atrodas etnogrāfijas, Slovākijas lauku, čehu kultūras un čigānu kultūras muzeji.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rakstos pirmoreiz minēta 1284. gadā. Tāpat kā visa Slovākija, gadsimtiem bijusi Ungārijas sastāvā, pilsētas ungāriskais nosaukums ir Turocsentmārtona (ungāru: Turócszentmárton). 18. gadsimtā Martina kļuva par Turocas komitāta centru. 19. gadsimtā pilsēta izveidojās par svarīgāko slovāku kultūras centru. 1863. gadā šeit nodibinājas slovāku kultūras iestāde Matica slovenská, no Maticas bibliotēkas izveidojās arī Slovāku Nacionālā bibliotēka.

1918. gada 30 oktobrī Martinā tika pieņemta deklarācija par Slovākijas pievienošanos Čehoslovākijai. Pēc Pirmā pasaules kara iekļāvās Čehoslovākijā. 1944. gada 21. augustā, Slovākijas nacionālās sacelšanās laikā, Martinu ieņēma slovāku nemiernieki, tika delarēta Čehoslovakijas atjaunošana, tomēr vācu spēki pilsētu atguva. 1945. gada 11. aprīlī to ieņēma padomju karaspēks. No 1993. gada - Slovākijas sastāvā.

Ekonomika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsētā atrodas Volkswagen autorūpnīca un ECCO apavu rūpnīca. Pilsētā ražo arī autodaļas, poligrāfijas izstrādājumus un alu.

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc etniskā sastāva vairums pilsētas iedzīvotāju ir slovāki (94,93 %). Pēc reliģiskās piederības - katoļi (41,11 %), nereliģiozi (33,21 %), luterāņi (19,25 %).