Daudzvalodība

Daudzvalodība jeb multilingvisms (no latīņu: multi — 'daudz' un lingua — 'valoda') ir parādība, kad cilvēks vai cilvēku kopums saziņā spēj izmantot trīs un vairāk valodas.^[1]

Cilvēkus, kuri vienlaikus aktīvi runā vairāk nekā vienā valodā, sauc par poliglotiem.

Veidi

Daudzvalodība var izpausties dažādos līmeņos:

Individuālā daudzvalodība — kad viena persona prot vairākas valodas;
Sabiedrības daudzvalodība — kad kādā valsts vai reģionā līdzās pastāv un tiek izmantotas vairākas valodas;
Institucionālā daudzvalodība — valodu līdzpastāvēšana oficiālās iestādēs, piemēram, Eiropas Savienības daudzvalodīgajā politikā.

Iemesli un izplatība

Daudzvalodība veidojas dažādu iemeslu dēļ, tostarp:

Daudzvalodība ir izplatīta lielā daļā pasaules — piemēram, Indija atzīst vairāk nekā 20 oficiālās valodas, bet ikdienā tiek lietotas vairāk nekā 1000 dažādas valodas un dialekti. Arī tādās valstīs kā Šveice, Kanāda, Beļģija un Dienvidāfrikas Republika pastāv oficiāla daudzvalodība.

Skatīt arī

Divvalodība

Atsauces

↑ Valentīna Skujiņa, Zenta Anspoka, Vita Kalnbērziņa, Arvils Šalme. Lingvodidaktikas terminu skaidrojošā vārdnīca. Rīga : Latviešu valodas institūts, 2011. 27. lpp. ISBN 978-9984-815-44-2. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 18. februārī. Skatīts: 2019. gada 6. janvārī.

Šis raksts ir ļoti īss un nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] Valentīna Skujiņa, Zenta Anspoka, Vita Kalnbērziņa, Arvils Šalme. Lingvodidaktikas terminu skaidrojošā vārdnīca. Rīga : Latviešu valodas institūts, 2011. 27. lpp. ISBN 978-9984-815-44-2. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 18. februārī. Skatīts: 2019. gada 6. janvārī.

[1]