Divvalodība
Jump to navigation
Jump to search
Divvalodība jeb bilingvisms (no latīņu: bi — 'divi' un lingua — 'valoda') ir parādība, kad cilvēks vai cilvēku kopums saziņā spēj izmantot divas valodas.[1] Izšķir agro un vēlo divvalodību (pēc cilvēka vecuma). Bilingvālus (cilvēkus, kas zina divas valodas) un poliglotus (cilvēkus, kas prot vairākas valodas) apskata psiholingvistika un sociolingvistika.
Aizvietojošā divvalodība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Aizvietojošā divvalodība ir divvalodības gadījums, kad otrās valodas vārdi tiek iestarpināti runā, kad trūkst izteiksmes līdzekļu pirmajā valodā.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Valentīna Skujiņa, Zenta Anspoka, Vita Kalnbērziņa, Arvils Šalme. Lingvodidaktikas terminu skaidrojošā vārdnīca. Rīga : Latviešu valodas institūts, 2011. 27. lpp. ISBN 978-9984-815-44-2.
 | Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|
