Debeltosa

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Debeltosa
Δεβελτός
Област Бургас - Община Средец - с. Дебелт - Античният Деултум - (16).jpg
Debeltosas apbūves paliekas.
Debeltosa (Bulgārija)
Debeltosa
Debeltosa
Atrašanās vieta Valsts karogs: Bulgārija Bulgārija
Reģions Trāķija
Koordinātas 42°23′18″N 27°16′52″E / 42.38833°N 27.28111°E / 42.38833; 27.28111Koordinātas: 42°23′18″N 27°16′52″E / 42.38833°N 27.28111°E / 42.38833; 27.28111
Veids Apdzīvota vieta
Vēsture
Kultūras Grieķu, Romiešu
Piezīmes
Izrakumi no 1981. gada
Stāvoklis Drupas
Publiska piekļuve Arheoloģiskā zona

Debeltosa jeb Deultuma (grieķu: Δεβελτός, latīņu: Deultum, bulgāru: Деултум) bija sena pilsēta un bīskapija Trāķijā (tagad Bulgārijā). Tā atrodas pie Sredeckas upes grīvas, Mandrenskas ezera rietumu krastā, kas agrāk bija savienots ar Burgasas līci. Netālu atrodas mūsdienu ciems Debelta.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Debeltosa (trāķiski: Debeltona - "teritorija ar diviem purviem") tika dibināta kā Apollonia Pontica tirdzniecības centrs 7. gadsimtā pr.Kr.[1] No 6. līdz 4. gadsimtam pr.Kr. apmetne kalpoja kā svarīgs tirdzniecības centrs starp trāķiešiem un grieķiem.

46. gadā Debeltosa tika pievienota Romas impērijai un kļuva par Trāķijas provinces daļu. Debeltosā līdz 69. gadam tika plānots uzcelt koloniju Augusta VIII leģiona veterāniem, taču pilsoņu kara dēļ celtniecība tika atlikta. Veterāni Debeltosā apmetās, domājams, dēļ tuvuma ar blakus esošo Mēzijas reģionu, kur pirms tam atradās VIII leģions. Vieta veterānu kolonijai tika izraudzīta arī tādēļ, ka tie bija pienācīgi sagatavoti, lai nosusinātu vietējos purvus un ļautu apgūt un lietot šo rajonu. Tādējādi kolonija tika uzcelta imperatora Vespasiāna valdīšanas laikā un tika nosaukta Colonia Flavia Pacis Deultensium jeb Colonia Flavia Pancensis Deultum. Vārda miers (Pacis) iekļaušana nosaukumā, domājams, bija saistīta ar pilsoņu kara beigām. Pilsētai bija plaša teritorija, par ko liecina atrastie uzraksti Pančevā un Sladki Kladencos pie Burgasas.

Plīnijs Vecākais piemin pilsētu savā darbā "Naturalis Historia". 82. gadā Deultumas iedzīvotāji iestājās par to, lai Tits Avīdijs Kvajetuss kļūtu par pilsētas aizgādni. Lai atzīmētu Deultumas 30 gadu dibināšanas jubileju imperators Trajāns lika izkalt bronzas piemiņas monētas. Starp 130. un 150. gadu pilsēta cieta nopietnus zaudējumus no barbaru uzbrukumiem.

2. gadsimta beigās un 3. gadsimta sākumā Deultuma bija izpletusies 62 akrus lielā platībā. Tur bija arī tempļi, veltīti Asklēpijam un Kibelei. Naudas kaltuve bija aktīva Deultumā no Karakallas līdz imperatora Filipa Araba valdīšanas laikam. Pilsēta tika pieminēta Antonina maršrutā 3. gadsimta sākumā. Pēc kronēšanās imperators Filips Arabs ceļoja caur Deultumu 244. gadā ceļā no Kirkesionas un Romu, un adventus monētas tika izkaltas par godu viņa atbraukšanai.

Deultumu izlaupīja goti 3. gadsimta otrajā pusē, bet drīz pēc tam pilsēta atkopās. Vēlāk pilsēta kļuva par Hemimontas provinci, un 294. gadā imperators Diokletiāns ceļoja caur Deultumu ceļā no Sīrijas uz Nikomēdiju.

Diokletiāns vai Konstancijs II uzlika Deultumai un tās apkārtnei nodokļus I, II un III leģionu uzturēšanai.

377. gadā kaujā pie Deultumas, karā ar gotiem (376–382), Austrumromas armija tika sakauta un pilsēta tika izlaupīta. Vēlāk Deultuma tika atjaunota, bet mazākā mērogā, un 5. gadsimta otrajā pusē pilsētai tika uzcelti jauni mūri, bet visi nami ārpus mūriem tika nojaukti, lai uzbrucēji tos nevarētu izmantot aizsegam. Neskatoties uz to mūrus sagrāva avāri un slāvi 6. gadsimta beigās.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Boer, Jan G. de (2002). "Apollonia Pontica and its emporia, ports of trade?". Pont-Euxin et Commerce: La Genèse de la "Route de la Soie". Presses Universitaires de Franche-Comté. pp. 131-133