Krāšņumaugi

Petūnija — gan istabas, gan dārza augs

Sēru vītols

Acer griseum dekoratīvā miza

Raiblapu holija

Krāšņumaugi, košumaugi jeb dekoratīvie augi ir augu sugas un šķirnes, ko audzē labiekārtošanas un dekoratīviem nolūkiem dārzos, parkos un ainavu dizaina projektos, nevis to uzturvērtības, ārstnieciskās vai rūpnieciskās vērtības dēļ. Tos var izmantot publisko vai privāto parku un dārzu, pat ielu un ceļu malu dekorēšanai, kā arī iekštelpu un balkonu izgreznošanai, pušķu un vainagu veidošanai. Tos var izmantot arī citiem mērķiem, piemēram, smaržām, savvaļas dzīvnieku piesaistīšanai vai gaisa attīrīšanai.

Lielākā daļa no tiem ir ziedošie augi. Dārza šķirnes mēdz būt īpaši selekcionētas, lai uzlabotu sākotnējās sugas īpašības, piemēram, krāsu, formu, smaržu un ziedēšanas ilgumu. Parasti krāšņumaugus dārzos audzē, lai parādītu estētiskās īpašības, visbiežāk ziedus, bet reizēm arī lapas, smaržu, kopējo lapotnes tekstūru, augļus, stublāju un mizu, kā arī formu.

Krāšņumaugu audzēšana atklātā vidē tiek saukta par daiļdārzniecību. Bez regulāras uzturēšanas krāšņumdārzs ātri zaudē savas estētiskās īpašības.

Skaits un veidi

Visiem galvenajiem augu veidiem — kokiem, krūmiem, ūdensaugiem, daudzgadīgajiem un viengadīgajiem lakstaugiem — ir daudz dekoratīvo šķirņu. Īpaši tiek nodalīti telpaugi un akvārija augi.

Pasaules tirgos ir reģistrētas aptuveni 1600 komerciālo dekoratīvo augu sugas un šķirnes, taču dārzkopības augu katalogi piedāvā daudz lielāku skaitu. "Karaliskās dārzkopības biedrības AZ dārza augu enciklopēdija" (2008) uzskaitījusi 15 500, savukārt Hortus Third: A Concise Dictionary of Plants Cultitive in the United States and Canada (1976) apraksta gandrīz 24 000 taksonus (dzimtas, ģintis un sugas) jeb aptuveni 0,8% no pasaules augiem.

Plašā nozīmē dekoratīvie augi ietver daudzas kategorijas, starp kurām ir grieztie ziedi, dekoratīvā zāle, zāliena augi, podu augi un citi telpaugi, dekoratīvie koki un krūmi, gatvju un aleju koki utt.

Krāšņumaugus parasti nošķir no utilitārajiem augiem, piemēram, tiem, ko izmanto lauksaimniecībā un mežsaimniecībā. Terminu “krāšņumaugi” lieto, lai apzīmētu augus, kuriem nav citas nozīmīgas vērtības, izņemot ārējo pievilcību. Krāšņumaugi ir dekoratīvās dārzkopības stūrakmens, un tiem ir dažādas formas, izmēri un krāsas, kas ir piemērotas plašam klimata, ainavu un dārzkopības vajadzībām. Reizēm tomēr vienā augā tiek apvienotas estētiskās un praktiskās īpašības. Tādēļ lavandu bieži audzē kā krāšņumaugu dārzos, taču to var audzēt arī kā kultūraugu lavandas eļļas ražošanai.

Daļa krāšņumaugu tiek izmantoti kā dzīvžoga vai aleju veidotāji vai, īpaši kāpelējošie, neestētisku objektu vai to daļu maskēšanai.

Daži krāšņumaugi tiek galvenokārt vai pilnībā audzēti to košās lapotnes dēļ; īpaši tas attiecas uz telpaugiem. To lapotne var būt sezonāla, kas pirms nokrišanas rudenī kļūst spilgti oranža, sarkana un dzeltena, vai mūžzaļa, tādā gadījumā tā paliek zaļa visu gadu. Dažiem dekoratīvajiem augiem ir neparasta lapu forma, savukārt citi tiek audzēti, lai iegūtu īpašas krāsas lapas.

Citi krāšņumaugi tiek audzēti to ziedēšanai. Ziedoši krāšņumaugi ir galvenais pievilcības avots vairumam dārzu, un daudzi dārznieki dod priekšroku dažādu augu stādīšanai, lai dārzs nepārtraukti ziedētu visu pavasari un vasaru. Daži krāšņumaugi pie tam rada raksturīgu aromātu.

Īpašs gadījums ir krūmu dizains, kurā tiek mākslinieciski figūrveidā apgriezti krūmi ar biezu lapotni (topiārā māksla). Paši krūmi parasti nav krāšņumaugi, bet pēc pārveides izpilda šo funkciju.

Dekoratīvie zālaugi

Ziedoši žakarandu koki

Rožu krūms

Tropu auga Maranta leuconeura īpatnējās lapas

Dekoratīvie zālaugi ir zāle, ko audzē kā krāšņumaugus. Daudzas dekoratīvās zāles ir graudzāles (Poaceae), tomēr kā zālaugus pārdod arī citu, formāli zālei nepiederošu sugu pārstāves. Starp tām ir grīšļi (Cyperaceae), doņi (Juncaceae) un vilkvālītes (Typhaceae). Visas tās ir viendīgļlapji, parasti ar šaurām lapām. Lielākā daļa no tām ir ziemcietes, tādēļ dekoratīvās zāles ir populāras vēsākā klimatā.

Jēdziena plašākā nozīmē pie dekoratīvajiem zālaugiem pieskaita arī vienkāršos zāliena augus.

Akvārijs

Akvārija krāšņumaugiem, papildus estētiskajām prasībām, pēc iespējas efektīvāk jāmodelē dabiskā vide, lai nodrošinātu akvafaunas eksistenci.

Vēsture

Krāšņumaugu audzēšana dārzkopībā aizsākās senajās civilizācijās aptuveni 2000 gadus pirms mūsu ēras. Senās Ēģiptes kapu gleznojumos ir liecības par tālaika dekoratīvo dārzkopību un ainavu dizainu. Senā Mīnojas civilizācija, šķiet, arī audzējusi ziedus šādiem nolūkiem (no tās saglabājušies balto liliju zīmējumi). Pirms 2600 gadiem senās Ķīnas tekstos parādās ziņas par krizantēmu audzēšanu skaistumam, vēlāk Ķīnā šī nodarbošanās attīstījās un vairāki tūkstoši krāšņumaugu nākuši no Ķīnas, tai skaitā daudzi rododendri, rozes, lilijas un kamēlijas. Sākotnēji krāšņumdārzus varēja atļauties tikai bagātie zemes īpašnieki un reizēm reliģisko celtņu vadība; vēlāk, attīstoties priekšstatiem par estētiku un pilsētvidi, krāšņumaugi parādījās arī pilsētās un nelielos zemes īpašumos. Zemes trūkuma apstākļos tos audzē arī telpās un ēku ārpusē pie logiem, 21. gadsimtā pilsētās nereti tiek uzstādītas speciālas konstrukcijas ar daudziem puķupodiem.

Riski

Vairāki krāšņumaugi ir indīgi, kā hortenzijas, efejas un zalktenes. Daļa no svešzemju krāšņumaugiem var kļūt invazīvi, nomācot vietējās sugas.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Krāšņumaugi.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)