Derīgie izrakteņi
Izskats
Derīgie izrakteņi ir iežu un minerālu sakopojumi Zemes garozā, kuru ķīmiskais sastāvs un fizikālās īpašības ļauj tos efektīvi izmantot kā izejvielas tautsaimniecībā.
Vērtīgie derīgie izrakteņi ir:
- Kurināmais — nafta, dabasgāze, kūdra, akmeņogles, brūnogles, degslāneklis, antracīts
- Nerūdas derīgie izrakteņi — kaļķakmens, smiltis, māls, granīts
- Rūdas (melno un krāsaino metālu rūdas)
- Hidrominerālie derīgie izrakteņi (pazemes minerālūdeņi un saldūdeņi)
- Kalnu ķīmiskie derīgie izrakteņi — apatīts, fosfāti, minerālsāļi
- Dārgakmeņi — dimants, dzintars u.c.
Vispārizplatītie derīgie izrakteņi ir gruntis, kuras tiek izņemtas, pārvietotas, apstrādātas un izmantotas ceļu infrastruktūras, aizsprosta dambju u.c. būvlaukumu zemes klātnes izbūvē, kad tās pārvieto no vienas zemes nodalījuma joslas vietas uz citu. Ceļu būvniecības, rekonstrukcijas un uzturēšanas vajadzībām nepieciešamos derīgos izrakteņus (vispārizplatītos) ceļa īpašnieks bez īpašas atļaujas un maksas drīkst iegūt ceļa zemes nodalījuma joslā.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «1992.g. Likums Par autoceļiem». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 26. augustā. Skatīts: 2020. gada 8. martā.
Šis ar ģeoloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |