Diskusija:Tatjana Mikušina

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Maris.abols (diskusija) 17:37, 9 oktobrī, 2013 (EEST) Rodas pretjautājums, ja šis raksts tiek ierosināts uz dzēšanu. Kā var novērtēt, ka raksts ir maznozīmīgs, turklāt šis pats raksts tika dzēsts arī no krievu wikipēdijas tieši šī paša iemesla dēļ?

Vikipēdijā ir nozīmīguma kritēriji - diemžēl vietējo administratoru slinkuma dēļ te viņi nav izvietoti pieejamā vieta, lai jauni lietotāji spētu tos izlasīt - atliek vien jums meklēties par angļu vikipēdiju un iepazīt tos tur. Ar cieņu,Labvēlis.
Noteikumi ir šeit: Vikipēdija:Nozīmīguma kritēriji (ja nu kādu interesē diskusija ru wiki, tad: ru:Википедия:К удалению/18 сентября 2013#Микушина, Татьяна Николаевна). --FRK (diskusija/devums) 17:50, 9 oktobrī, 2013 (EEST)

Laumae (diskusija) 18:08, 9 oktobrī, 2013 (EEST) Tas, ka šī raksta temats nav ne angļu, ne krievu wikipedia, nevar kalpot par kritēriju. Jo vienmēr kādam jābūt pirmajam. Nozīmīguma kritērijiem, kādi ir pieejami citās valodās, pēc būtības šis raksts atbilst pietiekami labi: raksts ir par autori, kuras daudzās grāmatas ir izdotas daudzās pasaules valodās, ir ļoti kompetentu un cienījamu speciālistu atsauksmes par tām. Visi rakstā minētie publicētie materiāli ir pieejami un pārbaudāmi. Ar cieņu Lauma.

Viss ir ļoti jauki un bibliogrāfija visai iespaidīga, bet nav NEVIENA neatkarīga avota. Redzu tikai dažādus mistiskus un ezotēriskus izdevumus. T.i., notiek vārīšanās savā sulā — savas mācības piekritēju ietvaros (kuros, bez šaubām, speciālisti ir bijuši kompetenti un cienījami). Nozīmība ārpus šiem ietvariem izskatās stipri apšaubāma; arī krievu vikipēdisti domājuši līdzīgi. Diemžēl izskatās, ka raksts veidots reklāmas nolūkos. Vikipēdija nav tā vieta, kur tiks veicināta peļņas gūšana ar apšaubāmām metodēm. Rēriha laikos bija savādāk, bet tagad tas viss vairāk velk uz lētticīgu ļautiņu muļķošanu. --ScAvenger (diskusija) 20:23, 9 oktobrī, 2013 (EEST)

Cienījamais ScAvenger! Vēlos pievērst Jūsu uzmanību tam, ka rakstā minētās atsauksmes par krievu autores darbu sniedz pilnīgi neatkarīgi cilvēki, kas, protams, ir speciālisti un autoritātes savā jomā - gan Anglijas Teozofijas biedrības prezidents, gan profesors, filoloģijas zinātņu doktors Vācijā. Tas, ka šo cilvēku un aprakstītās autores darbības un interešu jomas ir tuvas, ir tikai dabiski un citādi nemaz nevar būt. Jūs taču piekritīsiet, ka, piemēram, par Higsa bozonu atklāšanas nozīmīgumu kompetenti spēj izteikties tikai fiziķi. Pēc Jūsu domām tā būtu "vārīšanās savā sulā"? Jo Higsa bozonu atklāšana nekad neradīs plašu atbalsi popmūzikas koncertu apmeklētājos, un par to nespēs spriest tik populārie politiķi. Tomēr par to tiek piešķirta Nobela prēmija. Tāda pati situācija ir ar jebkuru produktu – zinātnes, gara vai kultūras darbu, kas tā radīšanas brīdī nav plašam patēriņam un ko pienācīgi novērtē tikai pēc kāda laika, taču bez tā cilvēce būtu daudz nabagāka. Teozofijas biedrība (https://en.wikipedia.org/wiki/The_Theosophical_Society) pastāv kopš 1875. gada un ir pasaulē pietiekami plaši pazīstama, bet, protams, tā nav masu organizācija. Vai Anglijas Teozofijas biedrības prezidentu Jūs gribētu pieskaitīt pie lētticīgiem ļautiņiem? Ja Jums šķiet, ka šim rakstam ir kāds sakars ar reklāmu un peļņu, tad vēlos atgādināt, ka tādu grāmatu rakstīšana un drukāšana, kas domātas ētikas principu, morāles un tikumisko principu iedzīvināšanai sabiedrībā, nekādi nevar būt biznesa projekts, jo tā nav masu literatūra. Šīs literatūras lasītāju vērtību sistēmā būtiska vieta ir kultūras un garīgajām vērtībām, to lasa, lai veicinātu savas apziņas un garīgo izaugsmi. Turklāt rodas jautājums: kā gan wikipēdija vispār var sniegt reklāmu vai peļņu? Tam taču ir daudz efektīvākas metodes. Aprakstītās autores devums cilvēcei un pasaulei noteikti pelna, lai informācija par viņu un viņas darbiem būtu pieejama katram interesentam. Kāpēc gan tā nevarētu būt wikipēdijā? Pat tad, ja ne katrs spēj to saprast un ne visiem tas patiks, kā to redzam krievu wikipēdijas administratoru rīcībā. Gribētos cerēt, ka latviešu wikipēdijas administratori varētu būt tālredzīgāki. Laumae (diskusija) 23:02, 9 oktobrī, 2013 (EEST)

No gaisa sagrābstītu nosaukumu sagudrošana un grāmatiņu drukāšana nepadara teozofiju par kaut kādu reālu padarīšanu. Tas ka kundze grafomānē sējumus nenozīmē absolūti neko. Kā jau te teica - nav atsauču - izņemot mistisku zinātņu doktoru Vācijā, kuram pretī varētu nostatīt anti-teozofu, Ķīnas Tautas Republikas Lielās universitātes profesoru Po Figu. Ar cieņu, Labvēlis.
Es šodien iemetu aci Jāņa Rozes grāmatnīcā un konstatēju, ka mistika un ezotērika aizņem lielāko daļu plauktu (vismaz jaunumu sadaļā). Protams, par pamatīgām cenām :) Un Jūs sakāt — tā nav masu literatūra... Palika tā kā baisi — uz kurieni mēs ejam 21. gadsimtā? Kur ir zinātnes grāmatas? Kas attiecas uz tēmu — par Higsa bozonu ir papilnam gan fiziķu, gan filozofu, gan dažnedažādu žurnālistu viedokļu. Par aprakstīto krievu autori (nebūt nenoniecinu viņas devumu attiecīgajā jomā) tādu viedokļu nav, vismaz ne latviešu valodā. --ScAvenger (diskusija) 23:31, 9 oktobrī, 2013 (EEST)

Mans priekšlikums - atstāt šo rakstu ar dzēšanas atzīmi. Ja mēneša laikā raksts neparādīsies krievu (vai angļu) vikipēdijā - dzēst. --Feens (diskusija) 09:07, 10 oktobrī, 2013 (EEST)

Man personīgi Tatjanas Mikušinas grāmatas ir ļoti palīdzējušas izprast labāk dzīvi un atrisināt dažādas problēmas. Es pazīstu ļoti daudzus cilvēkus, kuri, lasot viņas grāmatas ir guvuši dvēselē mieru un atrisinājuši savas personiskās un darba problēmas. Jo vairāk cilvēkiem liks aizdomāties par cilvēciskām vērtībām, jo sabiedrība būs vienotāka, harmoniskāka un pratīs risināt problēmas miermīlīgā veidā. Es uzskatu, ka tas būtu jauki, ja materiāls par Tatjanu Mikušinu saglabātos mājas lapā un būtu pieejams iedzīvotājiem, kuri pārvalda latviešu valodu. Fakts, ka Latvijas grāmatnīcās ļoti pērk ezoteriku ir patiess. Tas tikai liecina par Latvijas iedzīvotāju interesi un ezoterikas atzīšanu. Ja ezoterika nevienam nepalīdzētu, tad to nelasītu. Cilvēki vienmēr pārbauda vai tas ko saka patiešām strādā. Arī man bija jāpiedzīvo patīkami pārsteigumi, kad sāku praktizēt Gaismas Skolotāju ieteikumus. Ja grāmatās būtu aicinājums darīt kaut ko sliktu, tad es saprastu kāpēc nevajag cilvēkus informēt par šīm grāmatām, bet šīs grāmatas modina cilvēku sirdīs gaismu un mīlestību vienam pret otru. Kāpēc mums nepalīdzēt mīlestībai un gaismai izplatīties tālāk? /Elvita Rudzāte/

"Daudz", "ļoti" un citādi skaisti, bet nepamatoti, epiteti. Sekojot jūsu loģikai "daudz lasa - tātad palīdz", pasaulē nevienam nav seksuālas dabas problēmu, jo pornogrāfija, patīk mums vai nē, iet uz urrā, tātad - palīdz... Ar cieņu, Labvēlis.
tas, ka grāmatas stāsta par pseidoteorijām, vai kāds uzskata, ka tā nav patiesība, nav pietiekošs iemesls, lai dzēstu rakstu par to autoru. uzskatu, ka ja cilvēks ir vairāku grāmatu autors, kas patiešām ir poligrāfiski iespiestas, kaut cik normālos metienos un kāds tās lasa, tad diez vai ir atrodami argumenti, kādēļ lai par to autoru nevarētu būt raksts vikipēdijā. cits jautājums, protams, ir raksta objektivitāte (ņečital no znaju). --Biafra (diskusija) 13:38, 10 oktobrī, 2013 (EEST)
Grāmatām nav norādīts ISBN numurs, kas varētu liecināt par kaut cik jēdzīgu izdevumu. Pagaidām izskatās pēc apgarota "samizdata". Ar cieņu, Labvēlis.
Arī tas. Uzreiz jādzēš, protams, nav, bet vajag neatkarīgus avotus. Vairāk par pašu aprakstīto cilvēku, mazāk par mācības niansēm (to rakstā teozofija vai tamlīdzīgā). Cilvēki vienmēr pārbauda vai tas ko saka patiešām strādā — eh, ja tas tik tiešām tā būtu... --ScAvenger (diskusija) 14:20, 10 oktobrī, 2013 (EEST)

Lapas radītāji būs pateicīgi Jums, cienījamais Labvēli, par vērtīgiem ierosinājumiem. Norādīt ISBN kodu nav nekādu problēmu, tāds ir katrai grāmatai. Bet vai pēc koda norādīšanas Jums tā nešķitīs vēl vairāk reklāma? :) Jo tad ļoti viegli atrast visus datus par konkrēto grāmatu. Vai kodu Jūs vēlaties redzēt Latvijā izdotajām grāmatām vai arī visām oriģinālvalodā izdotajām? Laumae (diskusija) 14:31, 10 oktobrī, 2013 (EEST)

Es nevēlos šo sviestu redzēt vispār, taču ja varat noformēt tā lai atbilstu svarīguma kritērijiem, tad man nav nekādu iespēju jums liegt izklaidēties ar savas pseidozinātnes popularizēšanu. Ar cieņu, Labvēlis.
pēdējais komentārs ir perfekts! :) --Biafra (diskusija) 15:25, 10 oktobrī, 2013 (EEST)

Vispirms komplimenti Vikipedijai kā avotam, jo tiek analizēta ievietojamā informācija un izsvērts tās lietderīgums mūsdienu sabiedrībai. Atzinība arī kolēģiem, kas mudina uz zinātniski pētniecisko darbu!!! Un ir prieks atzīmēt, ka tas ir tieši tas, par ko runāts T. Mikušinas grāmatās, par patiesas zinātnes attīstību, kas būtu saistīta ar cilvēka dvēseles kultūras izaugsmi, ar inteliģentas sabiedrības veidošanu. Kā pētnieku aprindas pārstāvošs cilvēks, vēlos akcentēt, ka pētījumu veikšanai un īpaši to publicēšanai citējamos avotos paiet ļoti ilgs laiks, līdz ar to mēs nevaram prasīt, lai konkrētās mācības kontekstā būtu jau zinātniskas publikācijas. Tomēr es nešaubos, ka tādas būs, jo cilvēki, kas darbojas šajā sfērā ir nopietni, erudīti, mīloši un dara savu darbu ne tikai altruistiski (bez peļņas), bet arī entuziastiski. Vēlos akcentēt, ka šaurs redzējums uz pasauli nav cildināms ne zinātnieku, ne ezotēriķu aprindās. Iespējams, ka šaurs redzējums ir daļai sabiedrības, kuru es ceru, nepārstāv Vikipēdijas godājamā redkolēģija. Un jācer arī , ka, mēs spēsim būt proaktīvi šī unikālā cilvēka dzīves laikā, nevis piešķirt Nobela miera prēmiju 100 gadus pēc nāves un spriest, jā reiz bija. Sabiedrībai ir nepieciešams izkopt ētiskas attiecības un paplašināt apziņu, nevis šauri redzēt attīstību tikai tehnoloģiju progresā vai lietu pārdošanā pēc iespējas lielākā apjomā. Šī literatūra cildina humānismu, cilvēktiesības mijiedarbībā ar ētiku, un nolūku tīrību savā rīcībā, t.i. pārskatīt savus nolūkus (motīvus) no savtīgiem un egoistiskiem uz tādiem, kas interesējas par kopējo labumu cilvēcei. Atbalstu raksta publicēšanu! DagnijaB (diskusija) 17:32, 10 oktobrī, 2013 (EEST) Arī es velos uzrakstīt dažus vārdus. Manuprāt T.Mikušinas darbi runā paši par sevi. Neko daudz nekomentēšu, bet domāju, ka viņa ir pelnījusi, lai saglabātu viņas mūža veikumu te Wikipedia. Sirsnībā Ināra

pētnieku aprindas pārstāvošs cilvēks - nevajadzētu taču kautrēties un pastāstīt mazlie tvairāk, citādi tagad kāds varētu padomāt, ka katru rītu kladītē pierakstiet gaisa temperatūru un jūtaties īstens meterologs. P.S. Vikipēdija laikam nebūs vieta proaktīvai popularizēšanai, ja vajadzēs, pagaidīs tos 100 gadus līdz iedos teozofiem Nobeļa prēmiju un tad te uzrakstīs. Šaubos ka tādiem Visuma pilsoņiem un ētiskuma pārcilvēkiem, kā dažs labs diskusijas dalībnieks, būtu tik izteikta vēlme uzskricelēt kaut ko šeit (popularizējot) - tas izklausās divkosīgi no sērijas "klausies ko es runāju/rakstu, bet neskaties uz maniem darbiem". Ar cieņu, Labvēlis

Maris.abols (diskusija) 09:22, 11 oktobrī, 2013 (EEST) Domāju, ka gan Tatjana Mikušina, gan arī pārējie biedri neiebilstu, ja no šī raksta pazustu visas atsauces uz grāmatām, tādējādi raksts nebūtu vairs grāmatu popularizēšana. Jo raksta mērķis nav popularizēt pašas grāmatas, bet lai veidotu kopēju priekštatu un palīdzētu atrast vajadzīgo tiem, kas tās meklē. Tomēr, ja aizvāktu visas atsauces un paliktu tikai īss raksts par TNM, tad atkal risinātos sarunas par to, ka raksts ir jādzēš, jo tam nav zinātniska pamatojuma. Cik garš, tik plats!

Cienījamajam Labvēļa kungam: vikipēdijas lietotāju noteikumos ir arī šāds punkts: 4.4. Aizliegts jebkādā veidā apzināti morāli aizskart citus lietotājus. Šis aizskārums var izpausties kā rupju, necieņas pilnu komentāru adresēšana, apmelošana, tendencioza attieksme u.c. Laumae (diskusija) 11:21, 11 oktobrī, 2013 (EEST)

Nevēlaties nocitēt precīzāk kur es ko pārkāpju, citādi es tāds tumsoņa, neteozofisks atpakaļrāpulis tiešam nesaprotu par ko Jūs satraucaties. Ar cieņu, Labvēlis.

Mīļais cilvēk, neesmu Jums ne kritiķis, ne soģis. Priecājos, ka "Vikipēdija atbalsta draudzīgu un atvērtu atmosfēru" un laipnību, par ko teikts Vikipēdijas vadlīniju pirmajā rindkopā. Jūs esat izvēlējies sev ļoti jauku pseidonīmu, un tas nozīmē, ka Jūs tāds arī esat pēc būtības, tāpēc ļoti labi pats sapratīsiet, kas ir tā vai ne tā :) Laumae (diskusija) 14:19, 11 oktobrī, 2013 (EEST)

Kā 14gadnieks negribu visā šajā iejaukties, bet grāmatu IBSN kodi nav reklāma, bet tieši veids, kā pārbaudīt esamību. Šis gadījums ir ļoooooooooooooti diskutabls. Manuprāt šādā sktāvoklī pēc Kikos rediģējumiem rakstu var atstāt, jo viņas grāmatas ir iespiestas daudzās valodās un diezgan plaši tiražētas. Šādā stāvoklī raksts arī nav pseidozinātnes popularizēšana Vienīgi derētu vairāk atsauču uz neatkarīgiem avotiem. Bet citādi šis izskatās pēc atstājama raksta.--Wikipēdijas Dīdžejs (diskusija | devums) 14:28, 11 oktobrī, 2013 (EEST)
Vai par rakstnieces biogrāfiju vairāk nekādas informācijas nav? Kā pamatota jēdziena "pamatlicēja" lietošana? Viņa nevar būt ne teozofijas mācības pamatlicēja, ne vēl jo mazāk ētikas kā tādas pamatlicēja. Ja domāts kāds pašrocīgi izveidots "New Age" novirziens, tad šādu novirzienu ir simtiem un katra atsevišķa paveida nozīmība ir visai apšaubāma. --ScAvenger (diskusija) 14:55, 11 oktobrī, 2013 (EEST)

Informācija par autores biogrāfiju, protams, ir. Vairākās latviešu valodā izdotajās viņas grāmatās tā ir pievienota. Ir arī periodikā. Ja tas kādam interesē. Ar kaut kādiem new age gan tam nav nekāda sakara. Mācībā, kas ir grāmatās "Gudrības Vārds", tik tiešām ir vispusīgi skaidrota nepieciešamība iedzīvināt sabiedrībā ētiskos principus, mainīt cilvēku apziņu un domāšanu no egoistiskas uz altruistisku, lai cilvēce tiktu pāri tam strupceļam, kurā tā patlaban ir nonākusi, un sekmīgi turpinātu savu attīstību saskaņā ar Visuma jeb Dieva likumiem. Ir arī dotas zināšanas par šiem fundamentālajiem Visuma likumiem. Tā kā T. Mikušina ir tas cilvēks, kas šo mācību, izmantojot īpašu meditācijas metodi, 9 gadu laikā ir saņēmusi kā vēstījumus no augstām garīgām būtnēm, kuras mīt smalkākos esamības plānos (līdzīgā veidā J. Rēriha un N. Rērihs rakstīja Agni Jogu), un uzrakstījusi to grāmatās, tad viņu var uzskatīt par šīs ētikas mācības pamatlicēju. Ja kādam šis vārdu savienojums nešķiet labs esam, var izdomāt arī citu formulējumu, taču diezin vai enciklopēdijā der frāze "kuras mērķis esot morāles un tikumības atjaunošana sabiedrībā". Kāpēc tāds labojums? Domāju, ka kaut kas vai nu ir, vai arī nav, bet ne "esot". Domāju, ka rakstu tomēr der drusku papildināt gan ar biogrāfijas faktiem, gan ļoti nedaudz par šo īpašo grāmatu saturu. Jo tā tomēr nav parasta daiļliteratūra. Laumae (diskusija) 20:25, 11 oktobrī, 2013 (EEST)

Tas viss ir tipisks New Age, palasiet kaut vai šo. Arī Agni Joga jeb Dzīvā Ētika pieskaitāma pie New Age. Neapvainojieties, bet tādu "vēstījumu saņēmēju" mūsdienās ir saradies stipri daudz. Ja Nikolajs Rērihs un viņa laikabiedri atstājuši pietiekami nozīmīgas pēdas kultūrā un filozofijā, tad mūsdienu darboņi neko būtiski jaunu šai mācībai nedod. --ScAvenger (diskusija) 20:49, 11 oktobrī, 2013 (EEST)
Mans sestā līmeņa egregors saka ka tas viss ir bleķis un jādzēš nost. Atšķirībā no teozofijas (vai nu kas tas īsti ir) zinātnei ir fakti, savstarpējas pārbaude sun jebkuri atklājumi tiek zinātnieku aprindās rūpīgi pārbaudīti, pirms tiek publicēti. Šeit, izklausās, kāds ir izfantazējis augsta intelekta būtnes, kuras saka ka mums jāseko Visuma likumiem (vai tas ir pieejams drukātā variantā?) un vispār tā dzīvot vairs nevar, ir jāatbrīvojas no visa materiālā vēlams nodot šīs vērtības augsti apskaidrotu cilvēku rīcībā, tā teikt, rūpīgai un pareiza "dematerelizācijai", kas rezultējas kaut kādu Apskaidrības līmeņa iegūšanai vai vispārīgā pasaules kopīguma iegūšanai. Ar cieņu, Apskaidrotais Labvbēlis P.S. Apbrīnojams paškritikas/objektivitātes trūkums. Pat aj no sākuma varētu pievērt acis uz šo rakstu, tagad rodas sportiska interese viņu no šejienes izdzēst - par spīti.

Par New Age: iespējams, ka zem šī nosaukuma var sabāzt visus 20. un 21. gs. domātājus, filozofus un sabiedriskos darbiniekus, kas nenoliedz cilvēces vairumam neizprotamo augstāko spēku esamību, kā arī Visuma ar tajā ietilpstošo planētu Zeme ciklisko attīstību saskaņā ar šo augstāko spēku plānu. Tādā gadījumā pie New Age gan arī būtu jāpieskaita senie maiju kalendāra radītāji :), jo viņiem bija precīzi zināms jauna Zemes un cilvēces attīstības cikla sākuma datums. Par vēstījumiem: iespējams, ka ir daudzi un dažādi "vēstījumu saņēmēji". Diemžēl vairumam no viņiem trūkst vajadzīgās apziņas attīstības pakāpes, nodomu tīrības pakāpes un nepiemīt spēja sazināties ar augstākajām garīgajām būtnēm, bet viņi saņem savus vēstījumus no sev līdzīgām zemākajām astrālajām būtnēm. Un viņu saņemtie vēstījumi ir attiecīgi zemas kvalitātes. Tāpēc, lai vērtētu un spriestu, tomēr ir mazliet "jāpazīst drēbe". Ir arī netieši kritēriji – paša vēstījumu saņēmēja dzīves veids, kā arī viņa darba rezultāts. Laumae (diskusija) 09:16, 12 oktobrī, 2013 (EEST)

Tātad Jūsuprāt šī Tatjana ir šī kristāldzirdrā būtne, kas saprot augstos vēstījumus, kuri (kā es saprotu) bombardē Zemi un tikai daži, īpaši apgarotie spēj tos (pareizi) sadzirdēt. Tas viss izklausās pēc pašpasludinātajiem gudrīšiem, kuriem uz visiem jautājumiem ir viena atbilde - "Jūs neesat vēl tik tālu attīstījušies". Es saku ka šis raksts ir jādzēš, jo vairs nav pat interesanti. Ar cieņu, Garlaikots Labvēlis.
Paga, vai tad maiju kalendāra tulkotāji pavisam nesen konkrēti neiebrauca auzās? Jeb arī ir atkal nākamais datums nozīmēts :) Saprotiet taču — visi tie vēstījumi no augstākām sfērām īstenībā ir tikai "saņēmēja" smadzeņu darbības rezultāts (nav pārbaudāmi pēc definīcijas). Jebkurš praktizējošs psihiatrs tādus ir redzējis kaudzēm. Protams, ka kādam var arī palīdzēt — placebo efektu, pašiedvesmu un tamlīdzīgas lietas neviens nav atcēlis. --ScAvenger (diskusija) 20:07, 12 oktobrī, 2013 (EEST)
Nezinu, ko šajā gadījumā nozīmē "iebraukt auzās". Maiju kalendāru pieminēju tikai tāpēc, ka ar 2012. gadu beidzās viņu kalendārā laika uzskaite. Pastāv skaidrojums: viņi uzskatījuši, ka kaut kāds liels cikls beidzas un sākas jauns. Bet par to, kas ir augstākās sfēras un kā cilvēki ar tām kontaktējas, patiešām diezin vai vērts diskutēt, jo labāk būtu pētīt, nevis vienkārši noliegt. Tādi cilvēki bija J. Blavatska, J. un N. Rērihi, E.K. un M. Profeti, par kuriem arī wikipēdijā ir raksti. Viņi ir atstājuši cilvēcei ļoti nozīmīgus darbus ētisku un garīgu mācību veidā, kuros dotas cilvēkiem tik nepieciešamās zināšanas. N. Rērihs arī savām gleznām iedvesmu smēlies no šīm augstajām sfērām, tāpat kā citi ģeniālie mākslinieki. Smadzeņu darbība? J. Blavatska ir uzrakstījusi to, ko viņas smadzenes nemaz nevarēja zināt. Arī diskusijās ar zinātniekiem viņa parādīja zināšanas, kādu viņai nevarēja būt, izbrīnīdama visus klātesošos. Ja lasa T. Mikušinas grāmatas, tad kļūst saprotams, ka cilvēks, uz zemes dzīvodams, to nemaz nevar izdomāt. Kāpēc tie, kas lasa šīs grāmatas, saka, ka viņiem tās palīdz? Ne jau pašiedvesma te kaut ko nozīmē. Zināšanas ir tās, kas cilvēkam palīdz izprast gan sevi, gan to, kas ar viņu notiek, gan pasauli. Zināšanas palīdz nekļūdīties vai mazāk kļūdīties savā dzīvē. Ja cilvēkiem būtu šīs zināšanas, tad viņi spētu izvairīties no ļoti daudzām nelaimēm, slimībām, katastrofām u.t.t. un dzīvot harmonijā un mierā. Bet Jūsu pieminētie psihiatru pacienti ir pilnīgi pretējs gadījums. Ne jau no augstākām sfērām viņi saņem visas tās muļķības, ko runā un dara. Arī par šādām problēmām zināšanas ir dotas. --Laumae (diskusija) 21:47, 12 oktobrī, 2013 (EEST)
Ja palasa labu zinātnisko fantastiku, tad tur TĀDAS lietas var atrast... un visu to izdomājušas cilvēka smadzenes. Tās ir daudz spēcīgākas, nekā dažs labs uzskata. Jūs ar savu lidināšanos "augstākajās sfērās" nemaz nezināt, cik tālu pasaules pamatuzbūves izpētē tikusi mūsdienu zinātne; par kādām lietām diskutē, piemēram, teorētiskās fizikas speciālisti... Un tur ir apakšā varens matemātiskais aparāts, tur tiek veikti eksperimenti, iegūti pierādījumi, tur strādā simtiem gudru cilvēku komandas. Un nekādi hipotētiski ārēji augstāki spēki nav vajadzīgi. Atgriežoties pie diskusijas pamattēmas — Rērihi, Blavatska, Šteiners un citi šīs mācības aizsācēji bija neapšaubāmi izcili domātāji un kultūrvēsturiskā ziņā viņu devums ir nozīmīgs, bet ko būtiski jaunu (salīdzinot kaut vai ar mūsu pašu Klizovski) devusi raksta minētā Mikušina? Atskaitot dzīvās ētikas mācības modificēšanu un popularizēšanu? --ScAvenger (diskusija) 22:22, 12 oktobrī, 2013 (EEST)
Viņa vienkārši ir gudrāka par Tevi scAvenger (cik grāmatas Tu esi izdevis, gudrīti?) un to viņai ir pateicis kāds galaktiskais spēks no Tīkliņa Zetas. Apgarotais Labvēlis
 :) --ScAvenger (diskusija) 17:36, 13 oktobrī, 2013 (EEST)

Par šajā rakstā aprakstītās autores darba rezultātu liecina viņas uzrakstītais, kas ir brīvi pieejams internetā tulkots 19 valodās. Grāmatas ir izdotas vismaz 8 valodās. Cilvēki, pirkdami grāmatas, tūkstošiem apmeklējot sirius vietnes internetā - parāda, ka šajā sabiedrībā ir vieta arī tādiem cilvēkiem, kuriem tas interesē. Cilvēki interesējas par tādiem jautājumiem kā – kas es vispār esmu, kādi ir šīs manas dzīves nosacījumi, ko es te daru un vai ar manu nāvi viss tā arī beigsies? Vai es esmu gaļa - biorobots, kas šeit uz zemes izklaidējas cik vien spēj un fantazē cik vien spēj, vai tomēr man ir kādi citi uzdevumi? Manuprāt, kritērijs vikipēdijas rakstu tēmu atlasei ir – vai tēma interesē cilvēkus, lai par to publicētu rakstu. DagnijaB (diskusija) 13:32, 13 oktobrī, 2013 (EEST)

Enciklopēdija ir rakstisks zināšanu apkopojums! Raksts ir jāatstāj, jo tas ir nozīmīgs, t.i., Tatjana Mikušina ir Jeļenas Blavatskas, Jeļenas un Nikolaja Rērihu, Elizabetes un Marka Profeti darbu turpinātāja, dodot ļoti nozīmīgas zināšanas (lasīt J.Blavatskas, N.Rēriha un Profeti darbus). Inguna

ScAvengeram. - Ļoti cienu Jūsu erudīciju un labos nodomus, tomēr vai nebūtu labāk diskusiju ievirzīt konstruktīvākā gultnē? Kāpēc mēs te nodarbojamies ar nepamatotu noniecinošu vērtējumu izteikšanu no vienas puses un to atspēkošanu no otras puses? Vai Jūsu pašreizējā pozīcija "ņe čital, no znaju" ir īsti korekta? Kā gan iespējams vērtēt, klasificēt vai vispār komentēt to, kas nav ne lasīts, ne iepazīts? Atbildot uz Jūsu pēdējo repliku, būtu jāsāk uzskaitīt, ko jaunu devusi rakstā minētā autore un kāpēc vispār viņa uzsākusi šo mums neaptverami lielo darbu. Un ir virkne argumentu, ko teikt par to. Bet cik ilgi tā var turpināt? Uz visiem Jūsu komentāriem atbildes ir viņas darbos, tajos aptverto tēmu loks ir ļoti plašs. Bet, ja Jūs viņas darbiem vēlaties pretnostatīt zinātnes pētījumus un sasniegumus, tad jāsaka, ka tāds pretstatījums pastāv tikai jūsu iztēlē. Viņas darbos gluži otrādi – visi cilvēces gara, kultūras un zinātnes sasniegumi tiek apsveikti, bet ir arī dots daudz plašāks skatījums uz pasauli un cilvēku, ietverot ne tikai to, kas ar fiziskajām acīm saredzams vai mēraparātiem izmērāms. Patiesībā šobrīd mūsu saruna novirzījusies no temata par enciklopēdijas saturu un, lietojot Jūsu terminoloģiju, iebraukusi auzās ar to, ka pēc būtības neticīgais grib pierādīt ticīgajam, ka Dieva nav, un otrādi. Vai to ir vērts darīt? --Laumae (diskusija) 15:04, 13 oktobrī, 2013 (EEST)
Nav vērts. Pilns internets ar tāda veida diskusijām, bet vezums nekur uz priekšu nav ticis. Starp citu, par tēmu šo to esmu gan lasījis (dažus Rēriha darbus, Klizovska trīssējumnieku un pat iesācis "Slepeno doktrīnu"). Kopš tā pagājuši pārdesmit gadi un diemžēl, jo vecāks kļūstu, jo skeptiskāks :) Tur viss ir ļoti jauki un skaisti aprakstīts, bet viss, ko cilvēce pēdējo gadu simtu laikā sasniegusi, ir tikai un vienīgi zinātnes rezultāts. Arī tas, ka mēs varam šeit internetā tik ērti diskutēt — mistiķi, ezotēristi un okultisti neko pat uz to pusi nav spējuši paveikt. Nav rezultātu, tikai milzums skaistu vārdu! Arī šī digitālā enciklopēdija eksistē, pateicoties zinātnei, daudzu cilvēku nesavtīgam darbam un ziedojumiem. Jūs pat iedomāties nevarat, par ko tā pārvērstos, ja netiktu nemitīgi uzraudzīta. Mistiķu biogrāfijas vēl būtu pats mazākais :) Konstruktīvākai diskusijas gultnei — iesaku uzrakstīt rakstus par teozofiju vai Agni jogu un tur pieminēt arī, ka mūsdienās to visu popularizē tādi un tādi cilvēki. Lai nebūtu viena konkrēta cilvēka izcelšana. Protams, rakstiem jābūt enciklopēdiskā valodā rakstītiem, nepasniedzot to visu kā patiesību pēdējā instancē un tas nebūs viegli — daudz grūtāk, nekā uzrakstīt bibliogrāfiju :) --ScAvenger (diskusija) 18:14, 13 oktobrī, 2013 (EEST)

Vēlreiz atkārtoju, ka Enciklopēdija ir rakstisks zināšanu apkopojums! Raksts ir jāatstāj, jo tas ir nozīmīgs jau iepriekš minēto faktu dēļ. Kritērijs atstāt rakstu vai nē - nevar būt "Starp citu, par tēmu šo to esmu gan lasījis dažus Rēriha darbus......Kopš tā pagājuši pārdesmit gadi un diemžēl, jo vecāks kļūstu, jo skeptiskāks :)) Ar zināšanām ir tā - nepietiek izlasīt, bet tās ir arī jāpraktizē. Savādāk var sanākt tā kā slinkiem skolēniem skolas solā - kam man tā fizika un ķīmija ir jāmācās, jo tā man dzīvē nebūs vajadzīga:) Inguna

Bet es taču augstāk rakstīju — Vikipēdijā nav raksta par teozofisko mācību kā tādu. Nav loģiski, ka par mācības popularizētāju raksts ir, bet pašu mācību — nav, vai arī mācība aprakstīta rakstā par cilvēku, kas nebūt nav tās pamatlicējs. Pašlaik tas tomēr izskatās nevis pēc vēlēšanās pastāstīt par ētikas mācību, bet reklamēt konkrēto cilvēku. Lūk, angļu raksts par teozofiju ar daudzām citvalodu saitēm, tur trūkst tikai latviešu teksta! Pārtulkojiet jebkuras valodas rakstu. Vai arī Agni Joga — atkal latviski nekā nav. Tad neviens nekā neiebildīs par nenozīmību. --ScAvenger (diskusija) 07:27, 15 oktobrī, 2013 (EEST)
Protams, ka rakstiem par Dzīvo Ētiku un teozofiju ir jābūt arī latviešu valodā. Jautājums rodas, kas var noteikt, kādā hronoloģiskā secībā wikipēdijā jāievieto raksti? --- Ļoti priecājos, ka esat lasījis darbus, ko minējāt. Bet jāpiezīmē, ka pat par Agni jogu jeb Dzīvo Ētiku var runāt tikai tie, kas lasījuši šo pirmavotu, nevis skaidrojumus, lai cik labi tie arī nebūtu. "Slepenā doktrīna" joprojām pasaulē nav ne saprasta, ne novērtēta, jo bez nopietnām iepriekšējām iestrādēm tā tiešām ir grūti saprotama. (starp citu, lai palīdzētu to izprast, par dažiem būtiskiem jautājumiem T.Mikušina ir uzrakstījusi grāmatu, par kuru saņēmusi ļoti atzinīgus teozofu vērtējumus). Taču gribētos vēlreiz atgādināt, ka, lai vērtētu vai pat mēģinātu klasificēt mūsu apspriežamajā rakstā minētās autores darbus, arī tie tomēr ir kaut mazliet jāiepazīst. Diezin vai tas izdosies cilvēkam, kurš apriori nevēlas redzēt ezotēriku kā tādu. Un uz kāda pamata Jūs autori ierindojat "popularizētājos"? Atkal "auzās" : ) Ja tā pieiet, tad visi pasaules reliģiju pamatlicēji jāuzskata par "popularizētājiem". --- Es vēlreiz varētu mēģināt skaidrot, ka arī visi izcilie zinātnes sasniegumi vispirms ir radīti tajās pašās augstākajās sfērās kā idejas, kā veidoli, un tikai tie cilvēki, kas iedvesmas brīžos spēj tos uztvert savā apziņā, rada to prototipus fiziskajā pasaulē. Tāpēc mēs viņus saucam par ģēnijiem, ka visi to nespēj. Einšteins un daudzi citi ģeniālie zinātnieki nenoliedza augstākā saprāta jeb Dieva esamību. Diemžēl visi zinātnes sasniegumi un tehniskais progress nav spējis novērst ne karus, ne noziedzību, ne cilvēku plēsonīgo attieksmi pret Zemi un dabu. To varētu panākt tikai cilvēku izpratne par ētiku un altruismu, zināšanas par savas rīcības izraisītajām sekām. Tādēļ Dievišķie Skolotāji ( Ascended Masters, Вознесённые Владыки) dod cilvēcei Mācību un ir to darījuši kopš senseniem laikiem. Bet tie ļoti retie cilvēki, kas ir spējīgi šo Mācību pierakstīt un pasniegt mums uztveramā formā, ir pelnījuši mūsu visdziļāko cieņu un pateicību.--Laumae (diskusija) 10:57, 15 oktobrī, 2013 (EEST)
Empīriski spriežot (palasot vēstures grāmatas vai paskatoties ziņas) varu secināt ka jūsu Augstākie skolotāji vien tāds bleķis ir. Pie tam - sekojot jūsu "dzelžainajai" loģikai - jebkuru iedvesmas brīdi, kad izdodas atrisināt kādu problēmu - vai tā būtu atoma dalīšana, vai pēdējais vārds ikdienas krustvārdu mīklā - var "piesaistīt" kāda Augstāka skolotāja ietekmei, kuru mūsu prastais, negudrais cilvēciņš muļķīgā veidā nosauc par "iedvesmu". Ar tādu pamatojumu, protams, ka var izskaidrot dajebko - tikai tas viss ir tukši vārdi, apdrukātu papīru blāķi, kurus neviens nevar pierādīt, jo, ak, Augstākie skolotāji ir tik augstu savās sfērās, ka ne vienmēr sniedzot gudrības pasniedz arī faktus (kurus pēc tam, kā jau zinātnē pieņemts, var pārbaudīt) Labvēlis
Ierosinu beigt filozofēt komentāros un tiešām pievērsties darbam pie jums interesantajām tēmām. Citādāk sanāk, ka jūs te vesels bars autoru ar putām uz lūpām aizstāvat rakstu par vienu autori, bet par vispārīgām tēmām nekas netiek darīts. Piekritīsiet, ka vairāk velk uz reklāmu kā godprātīgu mērķu virzītu rīcību? --Papuass (diskusija) 11:21, 15 oktobrī, 2013 (EEST)

Kopumā jau tomēr saturīga saruna te sanāca. Priekšlikums - Atstājam rakstu kā sēkliņu plašāku rakstu tapšanai par minētajām saistītajām tēmām. Un jāsaka paldies, ka te sarunas notika, būtu interesanti diskusiju noturēt klātienē, jo kā Nils Bors teicis viena patiesība ir tikai puspatiesība. Zelta vidusceļš meklējams. T.Mikušinas darbos skaidrota atšķiršanas spēja - kā atšķirt graudus no pelavām. Zinātne attīstās gan pateicoties neatlaidīgu cilvēku darbam, gan Augstāko, attīstītāku enerģiju ievirzei. Piemēram, tika spriests par tehnoloģiju attīstību un internetvides attīstību, tad no mūsu skata punkta ir zināms Skolotājs, kas šo darbu virzīja. Jo padomājiet loģiski, cilvēka prāts ir ierobežots, tas spēj atreferēt to ko ir iemācījies, tad kā šādam prātam varētu rasties plašākas zināšanas pašas no sevis? Tam ar radošumu nepietiks, ir vajadzīgs atvērts prāts, augstāku enerģiju klātbūtne un, protams, spriestspēja, analītiskums, ieguldīts darbs, utt. 83.99.216.231 13:09, 15 oktobrī, 2013 (EEST)

Tā arī ar visām augstākajām zināšanām neesat sapratuši (izvēlējāties nesaprast?) ko jums te cenšas paskaidrot. Sēkliņu, redziet te vajagot... Labvēlis.

Kopsavilkums[labot pirmkodu]

Tātad: ja raksts netiks uzlabots, to padarot vismaz par normālu rakstnieka aizmetni (dzimis, izglītojies, literārā darbība utt.), kā arī netiks paplašināta tematika par autores darba lauciņu, kā arī atrastas apgalvojumiem neatkarīgas atsauces, rakstu pēc divām nedēļām izdzēsīšu. Rakstā nedrīkst būt nekādas atkāpes uz ezotēriku (vienalga, kā to nosauc). Visi jaunās mācības apoloģēti, kas te turpina popularizēšanas kampaņu, pēc nākamā posta diskusijā tiks bloķēti. Mēs jūsu viedokli jau sapratām. Vai nu sataisīet rakstu tā, lai tas atbilstu enciklopēdiska raksta prasībām, vai arī sorry. Kā labs paraugs raksta sakārtošanai var kalpot šis. --Kikos (diskusija) 13:58, 15 oktobrī, 2013 (EEST)

Ievada ceturtajā rindkopā viss aiz vārda satur vai nu jāliek pēdiņās, vai arī jāpārformulē enciklopēdiskā stilā. Šādā redakcijā prasās pēc psihiatra recenzijas. Ok - kā to tehniski izdarīt? Viens veids ir šādi: ....satur, pēc autores pašas vārdiem ".........................."(atsauce uz kādu interviju vai viņas publikāciju) Vai arī teksts jāpārformulē neitrālā veidā, kas nesaturētu nepārprotamus apgalvojumus no šīs mācības adeptu viedokļa. --Kikos (diskusija) 15:34, 19 oktobrī, 2013 (EEST)
Kā minimums, "ir saņēmusi" var aizstāt ar "esot saņēmusi" u. tml. --ScAvenger (diskusija) 15:49, 19 oktobrī, 2013 (EEST)
Raksts angļu valodā ir šeit. Raksts latviešu valodā ir pārstrādāts enciklopēdiskā stilā. Vai vēl kādam ir šaubas par nozīmīgumu, reklāmas klātbūtni? --Laumae (diskusija) 10:27, 20 oktobrī, 2013 (EEST)
Angļu valodas raksts diemžēl liecina par tādu pašu reklāmas kampaņu, kā šeit (autoriem nav pat visniecīgākā devuma par kādu citu, kaut vai saistītu, tēmu; orphan veidne nepamatoti novākta, lai "nebojā skatu"). --ScAvenger (diskusija) 10:42, 20 oktobrī, 2013 (EEST)
Starp citu, vienīgais puslīdz neatkarīgais avots latviešu valodā, kur pieminēta Tatjana Mikušina. Tā teikt, bez komentāriem... --ScAvenger (diskusija) 10:49, 20 oktobrī, 2013 (EEST)

Pagaidām paldies par raksta saglabāšanu. Ja mēs esam iesācēji wikipēdijas papildināšanā, tad tas nenozīmē, ka turpmāk nevarētu vēl ko darīt šai ziņā. Mēģināsim parūpēties, lai taptu raksti par teozofiju u.c. arī latviešu valodā (līdz šim esmu izmantojusi krievu vai angļu wikipedia tamlīdzīgu ziņu iegūšanai). --Laumae (diskusija) 20:01, 20 oktobrī, 2013 (EEST)

Tā arī gadu gaitā Mikušinas reklamētāju komanda vairāk Vikipēdijai nav devusi NEKO... --ScAvenger (diskusija) 2017. gada 29. janvāris, plkst. 09.38 (EET)
Dzēšam. --Feens (diskusija) 2017. gada 30. aprīlis, plkst. 02.55 (EEST)
Mans kopsavilkums par delecionismu ir šāds: "nekaitīgi" raksti ir jāpārveido un jāsaglabā, jo tas veicina Vikipēdijas dažādību un pieejamību plašākam lietotāju lokam. Cīņu pret pseidozinātni parasti uzkurina konkurējošie pseidozinātnieki. Patiesi zinātnieki ir atvērti jebkuru fenomenu izzināšanai.--Pirags (diskusija) 2017. gada 30. aprīlis, plkst. 04.57 (EEST)
Manis pēc var arī palikt, pēc būtības ne ar ko jau pēc nozīmības neatšķiras no japāņu futbolistiem vai kādām trešās šķiras rokgrupām — tāpat savs cienītāju pulciņš ir. Un lai šī diskusija būtu pieejamāka :) Neatkarīgas atsauces gan ne par matu nav nākušas klāt... --ScAvenger (diskusija) 2017. gada 30. aprīlis, plkst. 07.34 (EEST)
Lai notiek. Kaut arī šis raksts, manuprāt. pazemina vikipēdijas kā informācijas avota uzticamību. Piebilde cien. Pīragam. Patiesi zinātnieki ir atvērti jebkuru fenomenu izzināšanai. Jā, ja eksistē fenomens kā tāds. --Feens (diskusija) 2017. gada 3. maijs, plkst. 11.47 (EEST)
Arī par nozīmīgumu ir dziļas šaubas, sevišķi kontekstā ar to, ka par personu nav raksta vikipēdijā krievu valodā, ja jau darbu oriģināli ir krieviski. --Feens (diskusija) 2017. gada 3. maijs, plkst. 11.51 (EEST)