Doņu vārpata
| Doņu vārpata Elytrigia juncea ((L.) Nevski) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Viendīgļlapji (Liliopsida) |
| Rinda | Graudzāļu rinda (Poales) |
| Dzimta | Graudzāļu dzimta (Poaceae) |
| Ģints | Vārpatas (Elytrigia) |
| Suga | Doņu vārpata (Elytrigia juncea) |
| Sinonīmi | |
|
- Elytrigia junceiformis Á. et D. Löve - Agropyron junceum (L.) P.Beauv.; - Elymus farctus; - Elytrigia farctus ssp. boreali-atlanticus (Simonet et Guin.) Melderis) | |
Doņu vārpata (latīņu: Elytrigia juncea) ir graudzāļu dzimtas suga. Savvaļā tā ir sastopama jūru un Atlantijas okeāna piekrastē Eiropas ziemeļu un dienvidu daļā. Latvijā doņu vārpata ir reti sastopama Baltijas jūras un Rīgas līča ziemeļrietumu daļas piekrastē. Nelielas grupas aug kāpās un liedagā.
Suga ir ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 1. kategorijā.[1]
Apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Doņu vārpata ir daudzgadīgs, 20—60 cm garš, pelēkzaļš, ar apsarmi klāts lakstaugs. Ir garš, ložņājošs saknenis; augs veido skraju audzi, nevis ceru. Stiebrs ir stāvs, drukns un trausls, viegli lūstošs. Lapas ir stīvas, 0,2—0,6 cm šauras ieritinātas, gals gari nosmailots. Lapas maksts ir šķelta, mēlīte šauras apmales veidā. Lapas virspusē uz dzīslojuma ir īsi, mīksti matiņi. Vārpa stāva, 5—20 cm gara, vārpas ass lauzīta. Parasti ziedkopā ir 5—10 vārpiņas, kas uz vārpas ass novietotas pa vienai 2 rindās. Vārpiņas (garumā 1,5—2,5 cm) ar 3—8 ziediem. Vārpiņas ass gluda. Vārpiņas plēksnes strupas. Putekšnīcas dzeltenas vai pelēkdzeltenas. Ārējā zieda plēksne bez akota, strupa un kaila (vai klāta ar sīkiem dzelonīšiem). Auglis ir grauds. Zied no jūnija beigām līdz augustam.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «doņu vārpata - Elytrigia junceiformis Á. et D. Löve - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-09-28.