Dobeles atbrīvošanas piemineklis

Vikipēdijas lapa
Dobeles atbrīvošanas piemineklis
Dobeles atbrīvošanas piemineklis
Dobeles atbrīvošanas piemineklis (Latvija)
Dobeles atbrīvošanas piemineklis
Dobeles atbrīvošanas piemineklis
Koordinātas 56°37′24″N 23°16′17″E / 56.62333°N 23.27139°E / 56.62333; 23.27139Koordinātas: 56°37′24″N 23°16′17″E / 56.62333°N 23.27139°E / 56.62333; 23.27139
Atrašanās vieta Brīvības iela 1, Dobele
Materiāls granīts
Augstums 4,4 m
Pabeigšanas datums 1940 (1996)
Veltīts Pirmajā pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās kritušajiem karavīriem

Dobeles atbrīvošanas piemineklis ir piemineklis Pirmajā pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās 1919. — 1920. gadā kritušajiem karavīriem, kas atrodas netālu no Dobeles pils Dobelē.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dobeles atbrīvošanas pieminekļa atklāšana, Dobeles pilsētas galvam Jānim Jirgenam klātesot

Pieminekļa celšanu ierosināja 1924. gadā, 1934. gadā Kārlis Zemdega uzsāka pieminekļa izkalšanu no 44 tonnu smaga Somijas granīta bluķa. Dobeles atbrīvošanas pieminekli atklāja 1940. gada 9. jūnijā. Pēc Otrā pasaules kara pie pieminekļa ierīkoja kritušo Sarkanās armijas karavīru kapus, bet 1950. gadā to uzspridzināja. No saspridzinātā pieminekļa bija saglabājusies vienīgi karavīra galva.[1]

Atmodas kustības laikā izveidoja pieminekļa atjaunošanas fondu, kurā ieskaitītie uzņēmumu, organizāciju un privātpersonu ziedojumus izlietoja pieminekļa atjaunošanai un uzstādīšanai laukumā iepretim Dobeles pilsdrupām. Tēlnieces Intas Bergas un akmeņkaļa Libērija Peļņas atjaunoto pieminekli otrreiz atklāja 1996. gadā.[2]

Uz pieminekļa pamatnes ir izkalti dzejnieka Leonīda Breikša vārdi:

No zemes šīs mēs izauguši esam,
Par zemi šo mums galvas jānoliek.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]