Leonīds Breikšs

Vikipēdijas lapa
Leonīds Breikšs
Leonīds Breikšs
Personīgā informācija
Dzimis 1908. gada 8. aprīlī
Jeļizarovas muiža,
Volokolamskas apriņķis
Maskavas guberņa
Karogs: Krievija Krievija
Miris 1942. gadā
Valsts karogs: Padomju Savienība PSRS
Tautība Latvietis
Literārā darbība
Nodarbošanās Dzejnieks
Valoda Latviešu

Leonīds Breikšs (1908—1942) bija latviešu dzejnieks un žurnālists. Pazīstams ar savu mīlas liriku un patriotisko dzeju ("Lūgšana", "Himna"). Pēc Latvijas okupācijas Breikšs tika apcietināts un deportēts uz ieslodzījuma vietu Padomju Savienībā, kur gāja bojā.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1908. gada 8. aprīlī Maskavas guberņas Volokolamskas apriņķa Jeļizarovas muižas pārvaldnieka piecu bērnu ģimenē. Kristīts evaņģēliski luteriskajā draudzē. 1913. gada vasaru Leonīda māte ar bērniem pavadīja savu vecāku mājās Vecpiebalgas „Pakalniešos”, tad atgriezās Krievijas pilsētā Serpuhovā. Sākoties Pirmajam pasaules karam, viņi 1914. gadā pārcēlās uz Maskavu.

1920. gadā Breikšu ģimene pārcēlās uz dzīvi Latvijā. Pirmos dzejoļus Leonīds uzrakstīja 1921. gadā, bet 1922. gada 29. decembrī laikrakstā „Kurzemnieks” tika iespiests viņa pirmais dzejolis „Ziemassvētku vakarā”. Viņš mēģināja publicēt Jeseņina dzejoļu izlasi, bet pietrūka līdzekļu. Līdz 1927. gadam mācījās Rīgas 1. pilsētas ģimnāzijā, kur par latviešu valodas un literatūras skolotāju strādāja Vilis Plūdons. 1928. gadā Breikšs iestājās Latvijas Universitātes juridiskajā nodaļā, bet studijas nepabeidza. 1929. gada rudens semestrī tika uzņemts studentu korporācijā Fraternitas Lataviensis. No 1930. gada viņš strādāja laikrakstā „Latvis” un Iekšlietu ministrijas preses un biedrības nodaļā, no 1936. gada bija žurnāla „Skolas dzīve” atbildīgais redaktors.

No 1937. līdz 1940. gadam Leonīds Breikšs darbojās Sabiedrisko lietu ministrijas ideoloģisko rakstu nodaļā par redaktoru.

Pēc Latvijas okupācijas Leonīdu Breikšu 1941. gada 17. aprīlī apcietināja un deportēja uz PSRS, kur jūlijā kopā ar aptuveni 900 apsūdzētajiem Latvijas pilsoņiem ieslodzīja Astrahaņas izmeklēšanas cietumā. 1942. gada vasarā, pārvedot uz citu ieslodzījuma vietu, viņš smagi saslima un mira. Viņa nāves vieta un datums nav zināmi.[1]

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • dzejoļu krājums “Skanošie ūdeņi” (1931)
  • romāns ”Maldugunis” (1933)
  • raksts “Viņu laiks ir klāt” (1933)
  • apceres ”Mūsu ģimene” (1935)
  • dzejoļu krājums ”Mana sapņu zeme” (1935)
  • dzejoļu krājums ”Darba dziesmas” (1936)
  • dzejoļu krājums ”Dziesmas zemei un debesīm” (1942)
  • dzejas izlase “Gaismas ceļš”
  • dzejas izlase “Dziesmas un lūgšanas”

Dzejolim “Himna” (“Svēts mantojums šī zeme mūsu tautai”) mūziku komponējis Jānis Norvilis, savukārt dzejolim "Lūgšana Ziemassvētku vakarā" — Jānis Lūsēns.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Leonīds Breikšs. Dzīve un darbi. (Sak. Bisters M, Bērsons I.) R.: “Enigma”, I.sēj. 1998., II. sēj. 2000., "Valters un Rapa", III. sēj. 2002., "Valters un Rapa", IV. sēj. 2005., "Valters un Rapa", V. sēj. 2010.
  • Vēlreiz nākšu. — R.: ”Enigma”, 1998.
  • Gaismas ceļš. — R.: ”Liesma”, 1991.
  • Mūsu svētais mantojums. — R.: ”Signe”, 1998.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Tēvzemes dzejnieks - arī nebrīvē.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 23. februārī. Skatīts: 2012. gada 2. jūnijā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]