Dobeles pils

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Dobeles pils rekonstrukcijas mēģinājums.

Dobeles pils bija Livonijas ordeņa Dobeles komturu mītne no 14. līdz 16. gadsimtam. Tās pilsdrupas atrodas Bērzes upes labajā krastā, 15 m augstajā Dobeles pilskalnā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dobeles pils un baznīca 1661. gadā (J.Šturna zīmējums, 1661).
Zemgaļu pilskalns ar Dobeles komturu pils drupām - attēls no marķīza Pauluči albuma (19.gs. sākums).

Dobeles pils pirmoreiz dokumentos minēta 1254. gadā, kad šajā vietā pastāvēja nocietināta koka pils - zemgaļu Dobeles pilsnovada pārvaldes centrs. Livonijas krusta karu laikā Dobeles apkārtnē norisinājās sīvas kaujas ar vācu krustnešiem. Zemgaļi izrādīja milzīgu pretestību ienaidniekiem, kas tā arī nespēja pili ieņemt. Dobeles pils laika posmā no 1279. līdz 1289. gadam izturēja sešus Livonijas ordeņa aplenkumus. Kad viss apvidus bija nopostīts, zemgaļi paši savu pili 1289. gadā nodedzināja un neuzvarēti devās uz Lietuvas dižkunigaitijas teritoriju.

No 1335. līdz 1347. gadam Livonijas ordenis nodedzinātās zemgaļu pils vietā uzcēla mūra pili, ap kuru ar laiku izveidojās amatnieku un tirgotāju apmetne. 1376.-1562. gadā pilī uzturējās ordeņa Dobeles komturi ar savu karadraudzi. Pēdējais Dobeles komturs Matīss no Rekes nonāca konfliktā ar Kurzemes hercogu Gothardu Ketleru, kas 1566. gadā pili ieņēma un piespieda komturu atteikties no tās.

1579., 1613. un 1628. gadā Dobeles pilī noturēja Kurzemes landtāgus. 1620./1621. un 1625. gadā Dobeli ieņēma Zviedrijas karaļa Gustava II Ādolfa karaspēks.

No 1643. līdz 1649. gadam pili apdzīvoja hercoga Frīdriha atraitne Elizabete Magdelāna ar audžudēlu princi Jēkabu (vēlāko hercogu Jēkabu). 1658. gadā hercoga Jēkaba gūsta laikā pili ieguva zviedri. Tai pašā gadā kurzemnieki kopā ar poļiem mēģināja pili atkarot, bet nenoturējās un tika no jauna padzīti.

1660. gadā pēc Olivas miera līguma hercogs Jēkabs atguva pili un laikā tika uzcelta gara papildus ēka pie pils austrumu sienas, taču pils nocietinājumi netika atjaunoti. 1701. gadā pili atkal ieņēma zviedri un pilī 6 dienas uzturējās Zviedrijas karalis Kārlis XII. Kara laikā pilsēta un pils tika stipri izpostīta. 18.gs. pirmajā ceturksnī Dobelē un tās apkārtnē plosījās mēris, kas krietni samazināja iedzīvotāju skaitu. Pili apdzīvoja līdz 1736. gadam, kad tai iebruka jumts.

1870. gada 24. jūnijā pie Dobeles pilsdrupām notika Kurzemes latviešu dziesmu svētki — vieni no pirmajiem Latvijā, jo pirmie vispārējie dziesmu svētki notika 1873. gadā.

1915. gadā pils pakājē karaspēka parādi pieņēma Vācijas ķeizars Vilhelms II.

Nostāsti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No pils vedušas divas apakšzemes ejas viena — uz kreiso krastu zem Bērzes upes gultnes, otra — uz Lielbērzi.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Koordinātas: 56°37′23″N 23°16′23″E / 56.623°N 23.273°E / 56.623; 23.273