Dobriņas zeme
Dobriņas zeme (poļu: ziemia dobrzyńska) ir vēsturisks reģions Vislas labajā krastā starp Kulmas zemi ziemeļos, Kujāvijas zemi dienvidrietumos un Mazovijas zemi austrumos. Mūsdienās Dobriņas zeme ietilpst Polijas Kujāvijas-Pomožes vojevodistes teritorijā.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pirmo reizi Dobriņas pils (Dobrin) piemināta 1065. gadā. 1228. gadā Mazovijas hercogs Konrāds Dobriņas pilsnovadu piešķīra 1225. gadā prūšu sagrautajam mūku bruņinieku ordenim (latīņu: fratres militiae Christi in Prussia), ko sāka dēvēt par Dobriņas ordeni. 1234. gadā tas pievienojās Vācu ordenim. 1328. gadā arī Dobriņas zeme nonāca Vācu ordeņa valsts pakļautībā.
1343. gadā Vācu ordenis to kopā ar kaimiņos esošo Kujāvijas zemi atdeva Polijas karalim Kazimiram III Lielajam. Pēc Polijas dalīšanas 1793. gadā Dobriņas zemi anektēja Prūsijas karaliste, bet pēc 1815. gada Vīnes kongresa lēmumiem to anektēja Krievijas Impērija.
Pēc Pirmā pasaules kara 1919. gadā Dobriņas zemi iekļāva atjaunotajā Polijas valstī.
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |