Mazovijas Konrāds

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Mazovijas Konrāds
Konrad I Mazowiecki
Konrad I Mazowiecki.jpg
Tituls Krakovas lielkņazs
Pie varas 1229. - 1232. gads
1241. - 1243. gads
Priekšgājējs (1229.) Vladislavs III Tievkājis
(Władysław III Laskonogi)
Pēctecis (1232.) Henriks I Bārdainais
(Henryk I Brodaty)
Priekšgājējs (1241.) Henriks II Dievbijīgais
(Henryk II Pobożny)
Pēctecis (1243.) Boļeslavs V Kautrīgais
(Bolesław V Wstydliwy)
Dinastija Pjastu dinastija
Tēvs Kazimirs II Taisnīgais
(Kazimierz II Sprawiedliwy)
Māte Znojmo Helēna
(Helena znojemska)
Sieva Agafja Svjatoslavovna
(Agafia Światosławówna)
Bērni 1. Kujāvijas Kazimirs
(Kazimierz I kujawski)
Kujāvijas kņazs
2. Boļeslavs
(Bolesław I)
3. Semovits
(Siemowit I)
Dzimis 1187. vai 1188. gadā
Choragiew Krakowska.png Polijas karaliste
(tagad Karogs: Polija Polija)
Miris 1247. gada 31. augustā
Choragiew Krakowska.png Polijas karaliste
(tagad Karogs: Polija Polija)
Apglabāts Plockas katedrāle, Plocka

Konrāds I Pjasts, biežāk saukts Mazovijas Konrāds (poļu: Konrad I Mazowiecki dzimis 1187. vai 1188. gadā, miris 1247. gada 31. augustā) bija Pjastu dinastijas Mazovijas kņazs (1200-1247) un Polijas lielkņazs (1229—1232, 1241—1243).

Dzīves gājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis ap 1187./1188. gadu Polijas lielkņaza Kazimira II un viņa sievas Morāvijas kņazienes Helēnas (Helena znojemska) ģimenē kā jaunākais dēls. Pēc tēva nāves 1194. gadā auga pie mātes. 1200. gadā sāka valdīt Mazovijā un Kujāvijā.

1205. gadā kopā ar brāli Lešeku I Balto sakāva Volīnijas kņazu Romānu Mstislaviču (Роман Мстиславич) Zavihostas kaujā, kurā Romāns Mstislavičs krita. Ap 1207./1210. gadu apprecējās ar krievu kņazi Agafju (Agafia Światosławówna).

Prūsijas krusta karu laikā Konrāds I veicināja Dobrinas ordeņa (latīņu: fratribus militiae Christi in Prussia) izveidi uz vadīja iebrukumus prūšu un jātvingu zemēs. 1226. gadā Konrāds I uzaicināja no Ungārijas padzīto Vācu ordeni, un piešķīra tam lēnī Kulmas zemi, faktiski radīdams Vācu ordeņa valsti, kas ietekmēja visu turpmāko Polijas, Prūsijas, netieši arī Latvijas vēstures gaitu.


Priekštecis:
Vladislavs III
Krakovas lielkņazs
(1229 - 1232)
Pēctecis:
Henriks I
Priekštecis:
Henriks II
Krakovas lielkņazs
(1241 - 1243)
Pēctecis:
Boļeslavs V