Dramaturģija

Dramaturģija (grieķu: Δραμα — ‘darbība’) ir daiļliteratūras veids. Dramatiski darbi (lugas) rakstīti sarunu formā un paredzēti iestudēšanai teātrī. Autors notikumos iejaucas netieši, galveno varoņu raksturi un uzskati atklājas dialogos. Dramaturģijā izšķir trīs galveno žanru veidus: traģēdiju, komēdiju un drāmu.

Dramaturģijas pirmsākumi meklējami Senajā Grieķijā 5. gadsimtā p.m.ē., kur izcilākie autori bija Eshils, Sofokls, Eiripīds un Aristofans. Šajā laikā tika ielikti pamati lugas struktūrai un klasiskajām dramaturģijas vienībām — darbības vienotībai laikā, vietā un sižetā.

Viduslaikos dramaturģija attīstījās baznīcas ietekmē, veidojot reliģiskas lugas un morāles spēles. Renesanses laikā tā piedzīvoja uzplaukumu, īpaši Viljama Šekspīra darbos, kuros apvienoti traģēdijas un komēdijas elementi.

Mūsdienu dramaturģija ietver plašu tematiku un formas dažādību, sākot no reālisma līdz absurda teātrim, dokumentālajai dramaturģijai un eksperimentālajām formām. Ievērojami 20. gadsimta dramaturgi ir Bertolts Brehts, Tenesijs Viljamss, Semjuels Bekets, Ežēns Jonesko, Arturs Millers un Harolds Pinters.

Dramaturģija turpina attīstīties arī digitālajā laikmetā — tiek veidotas interaktīvas lugas, dramatizēti scenāriji podkāstiem un tiešsaistes formātiem, kā arī sintezēti klasiskie un jaunie mediji.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dramaturģija.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)