Dreiliņi (dzimta)
Dreiliņi jeb Dreilingi (vācu: von, Dreiling) bija Rīgas patriciešu un muižnieku dzimta.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimtas ciltstēvs bija Pauls Dreilings, kurš 15. gadsimta beigās no Tiroles pārcēlās uz dzīvi Rīgā un ap 1514. gadu kļuva par Rīgas rātskungu, Rīgas arhibīskapa padomnieku un birģermeistaru.[1]
Livonijas hercogistes laikā viņa mazdēls Rīgas rātskungs Melhiors Dreilings (Melchior von Dreylingk, ap 1558-1608) ieguva mantojamus zemes īpašumus Rīgas patrimoniālajā apgabalā, no Dreiliņmuižas nosaukuma radies Dreiliņu nosaukums. Kaspars Dreiliņš (1572—1632) Leidenes Universitātē ieguva tieslietu doktora grādu un Poļu—zviedru kara laikā bija Zemgales hercoga Frīdriha Ketlera pilnvarotais sūtnis,[2] 1620. gadā viņu ierakstīja Kurzemes bruņniecības matrikulā. Pēc kara beigām 1630. gadā Rīgas rātskungs Dītrihs Dreiliņš (miris 1637) Stokholmā vadīja sarunas par Rīgas tiesībām ar Zviedrijas karali Gustavu Ādolfu. Zviedru Vidzemes laikā 1652. gadā viņa dēlu rātes sekretāru Melhioru Dreiliņu (1623—1682) iecēla Zviedrijas dižciltīgo kārtā. Rīgas birģermeistaram un Lielās ģildes vecākajam Dītriham Dreilingam (1625—1686) piederēja vairākas Ārrīgas muižiņas. 1767. gadā Dr. Melhiors Johans fon Dreilings (1733—1779) kļuva par Rīgas pilsētas ārstu (Stadtphysikus).
Pēc Baltijas provinču inkorporācijas Krievijas Impērijas sastāvā Dreiliņu dzimta izplatījās arī Orlas, Pēterburgas un Hersonas guberņās.[3]
Muižas Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Dreiliņmuiža (Dreilingshof) jeb Dreiliņbuša (Dreilingsbusch) Šķirotavas apkaimē,
- Dreiliņa muiža (Dreylingshof) Voleros,
- Brekšu muiža (Dreilings oder Herms hoff).