Dzēlējodi

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par kukaiņu dzimtu, kura tautā tiek vienkārši saukti par odiem. Par citām jēdziena odi nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Dzēlējodi
Culicidae (Meigen, 1818)
Dzeltenā drudža ods (Aedes aegypti)
Dzeltenā drudža ods (Aedes aegypti)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Posmkāji (Arthropoda)
Klase Kukaiņi (Insect)
Kārta Divspārņi (Diptera)
Virsdzimta Dzēlējodu virsdzimta (Culicoidea)
Dzimta Dzēlējodi (Culicidae)
Iedalījums
Dzēlējodi Vikikrātuvē

Dzēlējodi jeb dzēlējodu dzimta (Culicidae) ir viena no divspārņu kārtas (Diptera) odveidīgo kukaiņu dzimtām. Dzēlējodi ir plaši izplatīti kukaiņi, kurus tautā bieži vien dēvē vienkārši par odiem, Kurzemes pusē arī par knaušiem, bet svešvārdā tie nepareizi tiek saukti par moskītiem (spāņu: mosquito — 'mazā muša'). Dzēlējodi nereti tiek sajaukti ar garkājodiem (Tipulidae) vai trīsuļodiem (Chironomidae). Pasaulē dzīvo vairāk kā 1600 sugas,[1] Latvijā konstatētas 27 dzēlējodu sugas.[2]

Daudzas sugas pārnēsā slimību ierosinātājus, izplatot slimību no viena organisma uz otru, piemēram, malāriju, dzelteno drudzi, tropu drudzi, Rietumnīlas drudzi, filariāzi un citas arbovirusālās slimības. Līdz ar to dzēlējodus var uzskatīt par visbīstamākajiem dzīvniekiem pasaulē, kuru dēļ katru gadu mirst visvairāk cilvēku un dzīvnieku visā pasaulē.[3][4]

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ēku mitros pagrabos savairojas pagraba ods (Culex pipiens)
Odu (Culex) kāpuri un viena kūniņa

Latvijā sugām bagātākā ir meža dzēlējodu ģints (Aedes), pie kuras pieder tie odi, kas visbiežāk uzbrūk cilvēkam. Tomēr meža dzēlējodi galvenokārt barojas ar sīko zīdītāju un putnu asinīm. Cilvēka asinis sūc arī parastā jeb pagraba oda (Culex pipiens) mātītes. Šo sugu var bieži novērot arī pilsētā, mitinoties mitros pagrabos. Savukārt malārijods (Anopheles maculipennis), sūcot asinis, var pārnēsāt malārijas plazmodijus un izraisīt saslimšanu ar malāriju. Latvijā malārija bija izplatīta 1950. gadu vidū un beigās.[2]

Kopīgās iezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopumā dzēlējodi ir nelieli kukaiņi. Lielākajai daļai sugu mātītes ir ektoparazīti, kuras sūc asinis, toties tēviņi sūc tikai ziedu nektāru. Tēviņus viegli atšķirt pēc to zarotajiem taustekļiem.[2] Asinssūcošām mātītēm mutes orgāni ir izstiepti, asi un izmantojami duršanai. Brūcē tiek ievadītas vairākas mutes orgānu daļas: divas mandibulas, divas maksilas, labrums un hipofarinkss.[5] Dzēlējodi asinis sūc no zīdītājiem, putniem, rāpuļiem, abiniekiem un pat dažām zivīm. Dažas sugas uzbrūk arī bezmugurkaulniekiem, galvenokārt posmkājiem.[4] Brūcē ods ievada siekalas, kas pēc tam izraisa alerģisku reakciju un ādas niezi.

Bioloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Odi parasti sastopami un ir aktīvi mitrās, ēnainās vietās mežos un krūmājos. Visaktīvākie tie ir vakaros un naktīs, kā arī apmākušās dienās. Kā visiem pilnas pārvērtības kukaiņiem arī dzēlējodiem ir četras attīstības stadijas: ola, kāpurs, kūniņa un pieaugušais īpatnis. Lielākajai daļai sugu mātīte olas dēj stāvošos ūdeņos, kur nav zivju, piemēram, peļķēs vai ezeru un upju seklumā, applūdušos pagrabos, pielijušos koku dobumos, tropu augu lapu peļķēs,[1] bet ir sugas, kas dēj olas arī jūrasūdens tilpnēs — sāļos purvos un lagūnās.[6] Atkarībā no sugas, mātīte dēj ūdenstilpnes malā vai piestiprina olas pie ūdensaugiem. Kāpuri barojas ar planktonu.[2]

Pirmās trīs attīstības stadijas noris ūdenī. Atkarībā no sugas un temperatūras tās aizņem 5—14 dienas, tomēr ir daaži ievērojami izņēmumi. Vietās, kurās ūdenstilpnes mēdz sasalt vai izžūt, attītība mēdz piemēroties vides apstākļiem, tai apstājoties un atsākoties, kad dabā atgriežas piemērots siltums un ūdens daudzums. Ir odu sugas, kuras spēj saglabāt dzīvību olām vai kāpuriem iesalstot ledū vai ūdenstilpnei izžūstot un attīstībai turpinoties, kad olas atkal sedz ūdens. Kad kāpurs iekūņojas, kūniņas brīvi peld pa ūdens virsmu. Pieaugušie īpatņi aktarībā no sugas dzīvo dažas dienas vai vairākus mēnešus. Dažu sugu pieaugušie īpatņi spēj pārziemot.[7]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Odi sūc čūskas asinis
Dzeltenā drudža ods (Aedes aegypti)
Malārijods (Anopheles albimanus)
Āzijas tīģerods (Aedes albopictus)
Āzijas krūmāju ods (Aedes japonicus)

Dzēlējodu dzimta (Culicidae)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 The Nematocera :- Mosquitos, Love Bugs etc
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 Latvijas Daba: Divspārņi. Dzēlējodi
  3. Mosquitoes of Michigan -Their Biology and Control
  4. 4,0 4,1 The Deadliest Animal in the World
  5. Определитель насекомых Дальнего Востока России. Т. VI. Двукрылые и блохи. Ч.1 / под общ.ред. П. А. Лера. — Владивосток: «Дальнаука», 1999. — 655 с. — 500 экз. — ISBN 5-7442-0921-2
  6. The Adaptation of Mosquito Larvae to Salt Water
  7. Michigan Mosquito Control Association; Michigan Mosquito Manual, MMCA Edition. Pub. Michigan Department of Agriculture June 2002

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]