Dzīslkāta beka

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Dzīslkāta beka
Boletus projectellus
Dzīslkāta beka
Klasifikācija
Valsts Sēnes (Fungi)
Nodalījums Bazīdijsēnes (Basidiomycota)
Klase Himēnijsēnes (Homobasidiomycetes)
Kārta Beku rinda (Boletales)
Dzimta Beku dzimta (Boletaceae)
Ģints Bekas (Boletus)
Suga Dzīslkāta beka (B. projectellus)

Dzīslkāta beka (Boletus projectellus) ir Latvijā vidēji bieža beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami. Citi sēnes latīniskie nosaukumi - Aureoboletus projectellus (kopš 2014.g.) un Boletellus projectellus. Sēne tika pirmoreiz aprakstīta ASV 1938. gadā un pirmoreiz identificēta Eiropā 2007. gadā, Lietuvas Kuršu kāpā. Kopš 2013. gada tā tiek atrasta arī Latvijā, un 2014. gadā Latvijas Mikologu biedrība to izsludināja par gada sēni.[1]

Sēnes apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Cepurīte: krāsa brūna līdz sarkanbrūnai, jaunām sēnēm reizēm ar pelēcīgu vai olīvzaļu nokrāsu. Sākumā pusapaļa, vēlāk izliekta. Virsmiziņa nokarājas pāri maliņai. Mīkstums balts, ar vāju smaržu un skābenu garšu, griezuma un iespiedumu vietās lēni kļūst viegli dzeltenbrūns.
  • Stobriņi: Atveres dzeltenas, sēnei augot kļūst olīvbrūnas.
  • Kātiņš: garš, slaids, vienāda resnuma visā garumā vai nedaudz resnāks apakšdaļā, cepurītes nokrāsā, bet parasti gaišāks, ar reljefu, izstieptu dzīslojumu. Kātiņa apakšdaļa mitrā laikā kļūst lipīga. Garums līdz 25 cm, resnums 1-5 cm.
  • Sporas: ovāli izstieptas, lielas, masā olīvbrūnas, 18-33/7,5-12 µm.[2]

Augšanas apstākļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mikorizas sēne. Aug galvenokārt piejūras kāpās priežu mežos. Reti konstatēta arī attālu no jūras, piemēram, izstrādātā kūdras purvā.[3]

Barības vērtība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ēdama bez iepriekšējas novārīšanas.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]