Dzīves telpa Austrumos
Dzīves telpa Austrumos (vācu: Lebensraum im Osten) ir vācu koloniālisma ideja, kas paredzēja vācu un citu par āriešiem atzīto cilvēku (Herrenvolk) apdzīvojamo zemju paplašināšanu ārpus Vācijas teritorijas, jo īpaši uz Centrāleiropas un Austrumeiropas ziemeļu daļā dzīvojošo tautu rēķina.
To 1890. gados Vācijas Impērijas valdnieka Vilhelma II Hoencollerna valdīšanas laikā radīja nacionālistu kustība, bet 1933. gada 3. februārī neoficiālā uzrunā Vācijas armijas augstākajiem virsniekiem to kā Trešā reiha ārpolitikas pamatmērķi nosauca par kancleru pirms četrām dienām ieceltais Ādolfs Hitlers.[1] Ideja nodrošināja ideoloģisko pamatu SS reihfīrera Heinriha Himlera vēlākajam plānam Ost ("Austrumi"), kas paredzēja "rasiski nevēlamo" iedzīvotāju izsūtīšanu no iekarotajām zemēm un nomērdēšanu badā, bet pārējo iedzīvotāju pārvācošanu un saimniecisko ekspluatāciju.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Viesturs Sprūde. «1933. gada 3. februārī. “Vācu dzīves telpa”: Hitlera vīzijās vācu “Lebensraum” stiepās līdz Urāliem un ietvēra arī Skandināviju». Latvijas Avīze, 2023. gada 3. februāris. Skatīts: 2023. gada 3. februārī.
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar Vāciju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |