Dzeltenie Pastnieki
| Dzeltenie Pastnieki | |
|---|---|
 Dzeltenie Pastnieki 2006. gadā. No kreisās: Viesturs Slava, Ilgvars Rišķis, Ingus Baušķenieks. | |
| Galvenā informācija | |
| Izcelsmes vieta |
 Rīga, Latvija |
| Žanri |
sintpops jaunais vilnis postpanks |
| Darbības gadi | 1979 — pašlaik |
| Izdevēji | Ingus Baušķenieka Ieraksti |
| Tīmekļa vietne | music.draugiem.lv |
| Dalībnieki | |
|
Ingus Baušķenieks Viesturs Slava Uģis Vītiņš Fabiass Nils Īle | |
| Bijušie dalībnieki | |
|
Roberts Gobziņš Andris Kalniņš Mārtiņš Rutkis Ilgvars Rišķis Zigmunds Streiķis | |
Dzeltenie Pastnieki ir 1979. gadā izveidota latviešu mūzikas grupa, kas tiek uzskatīta par vienu no jaunā viļņa un regeja pionieriem Latvijā un bijušajā Padomju Savienībā.[1]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Grupas darbības sākums datējams ar 1981. gadu, kad tapa pirmais albums "Bolderājas dzelzceļš" un par grupas mājvietu kļuva zvejnieku kolhozs "Uzvara". Tomēr grupas oficiālajai darbībai tika likti šķēršļi: padomju laikā rokgrupas tika uzskatītas par pašdarbības kolektīviem, kuriem visas repertuāra dziesmas pirms izpildīšanas jāapstiprina kontroles organizācijā: E. Melngaiļa Tautas mākslas un kultūras un izglītības darba zinātniski metodiskajā centrā. Kā atceras I. Baušķenieks, no albuma "Bolderājas dzelzceļš" akceptu saņēma tikai trīs dziesmu mūzika un vienas dziesmas teksts. Grupas dziesmas atzina par vulgārām, nemākslinieciskām un kaitīgām. Arī nākamā programma "Man ļoti patīk jaunais vilnis" tika noraidīta, tādējādi "Pastnieki" kļuva par pagrīdes grupu, kurai nav tiesību oficiāli uzstāties koncertos. 1983. gadā beidzās sadarbība ar kolhozu "Uzvara" un grupa turpmākos gados pašu spēkiem ierakstīja vairākus albumus, kas izplatās magnetofona lenšu ierakstos.[2] Divas dziesmas no "Bolderājas dzelzceļa" ("Nāc ārā no ūdens" un "Sliktā dziesma par Zaķusalu") iekļautas Rietumvācijā izdotajā Latvijas rokgrupu izlasē "Vēl ir laiks" (1984).[3]
Grupas trešais albums "Alise" tapa, kad režisors un dramaturgs Andris Zeibots plānoja iestudēt amatierteātrī L. Kerola grāmatas "Alise Brīnumzemē" dramatizējumu un uzaicināja "Pastniekus" radīt tam mūziku. Šī mūzika tika ierakstīta 1983.-1984. gadā, izmantojot L. Kerola tekstus Dagnijas Dreikas un A. Zeibota atdzejojumos.[4] Paralēli šim albumam tapa arī ceturtais albums "Vienmēr klusi".
80. gadu otrajā pusē Padomju savienībā tika izsludināta "pārkārtošanās" politika, un kultūras nozares kontrole atslāba. Arī "Dzeltenajiem Pastniekiem" kļuva iespējama publiska uzstāšanās: 1986. gadā viņi piedalījās festivalā "Bildes", savukārt 1987. gadā kāpa uz festivāla "Liepājas dzintars" skatuves. Tika pabeigti vēl divi albumi, "Depresīvā pilsēta" (1986), kas apvieno gan dziesmas, gan instrumentālas kompozīcijas un skices, un "Naktis" (1987), kurā grupa atgriezās pie "dzīvā" sastāva skanējuma ar ģitāru, basģitāru un sitamajiem instrumentiem, papildinot tos ar sintezatoriem un elektroniku. Pēc tam grupas darbība uz laiku apsīka. Ingus Baušķenieks sāka solodarbību, ierakstīdams albumu "Mājas dzīve", savukārt Viesturs Slava un Ilgvars Rišķis iesaistījās grupā "19 gadi pirms sākuma". 1989. gadā grupa atjaunoja koncertdarbību, tika izdota labāko dziesmu izlase magnetofona lentes formātā "Sliekutēva vaļasprieks".
90. gados I. Baušķenieks turpināja solodarbību, V. Slava sadarbojās ar Kasparu Rolšteinu albumā "Šūpoles". Nākamais "Pastnieku" albums "Kaķis" iznāca tikai 2003. gadā, un tam sekoja arī 80. gadu albumu izdevumi kompaktdiska formātā. Grupa regulāri uzstājās Latvijas mūzikas festivālos. 2012. gada 28. septembrī grupa sniedza koncertu Rīgā, koncertzālē "Palladium". 2017. gadā ASV mūzikas izdevniecība "Dark Entries" izdeva grupas 80. dziesmu izlasi "Lentu gabaliņi".
2018. gadā iznāca jauns albums "Nepieklājīgā meitene", kurā apkopotas idejas, kas radušās, sākot jau no 80. gadiem.[5]
Pašreizējais sastāvs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Ingus Baušķenieks — vokāls, basģitāra
- Viesturs Slava — vokāls, ģitāra
- Uģis Vītiņš — vokāls, klavieres
- Fabiass Nils Īle — bungas
Diskogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Studijas albumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Gads | Albums | Papildinformācija |
|---|---|---|
| 1981 | Bolderājas dzelzceļš | Izdots CD formātā 2003. gadā. |
| 1982 | Man ļoti patīk jaunais vilnis | Izdots CD formātā 2003. gadā. |
| 1984 | Alise | Izdots CD formātā 2004. gadā. |
| 1984 | Vienmēr klusi | Izdots CD formātā 2004. gadā. |
| 1986 | Depresīvā pilsēta | Izdots CD formātā 2007. gadā. |
| 1987 | Naktis | Izdots CD formātā 2010. gadā. |
| 2003 | Kaķis | CD |
| 2018 | Nepieklājīgā meitene | LP, lejupielāde |
Citi izdevumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Gads | Albums | Papildinformācija |
|---|---|---|
| 1981 | Madonas galerts | Demo albums. |
| 1989 | Sliekutēva vaļasprieks | Dziesmu izlase / dubultalbums. |
| 1995 | Mēness dejas | Dziesmu izlase Toma Vītiņa aranžējumā. |
| 2017 | Lentu gabaliņi | Dziesmu izlase, LP |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Andris Bernāts Pārāk smalks šim rupjajam laikmetam — „Patiesā Dzīve”
- ↑ Ingus Baušķenieks intervijā žurnālam Avots, 1987, Nr. 3, 44. lpp.
- ↑ Various — Vēl Ir Laiks... Latvijas Roks. Discogs.com.
- ↑ Alise by Dzeltenie Pastnieki. Bandcamp.com.
- ↑ #100 "Dzeltenie Pastnieki": albums "Nepieklājīgā Meitene" (2018). Radio Naba, 2018, 16. oktobris.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Andris Bernāts Pārāk smalks šim rupjajam laikmetam — „Patiesā Dzīve”
- Inita Gūtmane Mūziķis, kas ambīciju dēļ cieš elles mokas — „Kurzemes Vārds”
- Sieviete ir vistuvākais cilvēks Arhivēts 2016. gada 17. novembrī, Wayback Machine vietnē. — interneta žurnāls SATORI
- Ivars Šteinbergs Uzregulēt pareizu atskaites punktu — delfi.lv
- Daiga Mazvērsīte Reiz bija — nebija? Sadzirdēju. Sajutu. — vizuālo mākslu žurnāls STUDIJA
 | Šis ar mūzikas grupām saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar Latviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |