Dzelzceļa līnija Rīga—Mīlgrāvis

Dzelzceļa līnija Rīga—Mīlgrāvis (Mühlgrabener Eisenbahn, Рига—Мюльграбень) bija 1872. gadā uzbūvēts dzelzceļš, kas savienoja Rīgas staciju ar Mīlgrāvi. Mūsdienās tā ir daļa no dzelzceļa līnijas Zemitāni—Skulte.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1867. gadā Rīgas – Dinaburgas dzelzceļa sabiedrība nolēma izbūvēt 11 km garu dzelzceļu no Rīgas līdz Mīlgrāva kuģu piestātnēm ar atzarojumiem uz lielākajiem rūpniecības uzņēmumiem. Dzelzceļa līnijas celtniecību pabeidza 1872. gadā, pa to kursēja gan preču vilcieni, gan pasažieru vilcieni.

1883. gadā Mīlgrāvja dzelzceļa staciju ar galveno Rīgas staciju savienoja telefona līnija, blakus esošajā Mīlgrāvja muitnīcā bija atsevišķa telefona līnija. 1894. gadā dzelzceļš pārgāja valsts īpašumā. 1919. gadā kontroli pār līniju pārņēma Latvijas Dzelzceļu virsvalde, 1930. gadā uzsāka dzelzceļa līnijas celtniecību līdz Rūjienai. 1933. gadā atklāja pasažieru staciju "Jaunmīlgrāvis", ko vēlāk pārdēvēja par "Dzirnupi", tad par "Mangaļiem".^[1]

Stacijas un pieturas punkti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīga
- Aleksandra vārti (Alexander Thor, Александровские ворота, tagad Zemitāni), izveidota 1889. gadā kā savienojuma stacija ar Rīgas—Pleskavas dzelzceļu, no 1902. gada atzars uz Rīgas-Orlas dzelzceļu.
- Kara hospitāļa pasažieru platforma (Haltepunkt Kriegs Hospital, Военный госпиталь, tagad Brasa). 1903. gadā uzbūvēja atzaru uz pilsētas elevatoru Andrejsalā (tagadējā Rīgas Krasta līnija), 1907. gadā uzbūvēja savienojumu ar Ķeizarmeža staciju (tagadējo Čiekurkalnu).
- Aleksandra augstumu platforma (Haltepunkt Alexandershöhe, Александровская высота, tagad Sarkandaugava), 1915. gadā pārdēvēta par Sarkandaugavu.
Mīlgrāvis, galastacija (Mühlgraben, Мюльграбен), tagad senā Mangaļu stacijas ēka atrodas slēgtā ostas teritorijā.