Brasa (stacija)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par dzelzceļa staciju. Par Rīgas apkaimi skatīt rakstu Brasa.
Brasa
— Ceļa postenis —
Brasa
Brasas stacijas vecā ēka
Brasa (Rīga)
Brasa
Brasa
Pamatinformācija
Līnijā Zemitāni—Skulte
Čiekurkalns—Rīga Krasta
Atklāta 1872. gadā
Vēsturiskie
nosaukumi
Kara hospitālis, Brasla
Ceļa posteņa tips pasažieru
Platformu skaits 2
Sliežu ceļi 2
Atrašanās vieta
Adrese Laktas iela 5, Rīga, LV-1013
Koordinātas 56°58′38″N 24°8′48″E / 56.97722°N 24.14667°E / 56.97722; 24.14667Koordinātas: 56°58′38″N 24°8′48″E / 56.97722°N 24.14667°E / 56.97722; 24.14667
Tuvākās stacijas Zemitāni (2 km)
Sarkandaugava (1 km)
Čiekurkalns (2 km)
Ganību parks (1 km)
Attālums līdz Rīgai 5,8 km

Brasa ir ceļa postenis un pieturas punkts Rīgas Vidzemes priekšpilsētā, dzelzceļa līniju Zemitāni—Skulte un Čiekurkalns—Rīga Krasta krustojumā. Brasā pietur visi Skultes virziena elektrovilcieni, cauri tai kursē arī kravas vilcieni. Starp Rīgas un Skultes virziena pieturu ēkām atrodas Brasas ceļa pārvads, kas savieno Miera ielu ar Gaujas ielu.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz ar līnijas Rīga—Mangaļi uzbūvēšanu 1872. gadā šajā vietā atvērta Kara hospitāļa pasažieru platforma. 1903. gadā uzbūvēts atzars uz pilsētas elevatoru Andrejsalā (tagadējā Rīgas Krasta līnija), līdz ar to platforma jeb pietura kļūst par staciju. 1907. gadā uzbūvēts savienojums ar Ķeizarmeža staciju (tagadējo Čiekurkalnu). 1919. gadā stacija pārdēvēta par Braslu. Pašreizējais nosaukums tai ir kopš 1938. gada.[1] Vācu okupācijas laikā stacijas nosaukums bija "Rīgas sporthalle".[2] 1957. gada 20. jūlijā pieturā sagaidīts pirmais elektrovilciens (pēc elektrifikācijas pie Brasas uzbūvēts ceļa pārvads Mežaparka tramvaja līnijas vajadzībām). Arī līnija uz Čiekurkalnu ir bijusi elektrificēta, tomēr regulāra elektrovilcienu satiksme šajā posmā nav pastāvējusi (vadi noņemti aptuveni 2005. gadā, stabi ir saglabājušies). Saglabājusies arī 1903. gadā būvētā stacijas ēka, kuru pasažieru vajadzībām gan neizmanto.

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 54. lpp. ISBN 978-9984-38-698-0
  2. Ziemeļu rajons gadsimtu griežos / sast.: L. Liepiņa. Rīga : RaKa, 2004. — 102. lpp.