Dzelzs Vilks (organizācija)
- Šis raksts ir par politisku organizāciju. Par citām jēdziena Dzelzs Vilks nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Dzelzs Vilks Geležinis Vilkas | |
|---|---|
 | |
| Vadītājs | Augustīns Voldemārs |
| Dibināta | Maijs 1928 |
| Likvidēta | Decembris 1941 |
| Biedri |
4164 cilvēki (1929. gada 1. jūnijā) |
| Politiskā pozīcija | galēji labēja |
|
| |
Dzelzs Vilks (lietuviešu: Geležinis Vilkas) bija pusoficiāla lietuviešu nacionālistiska, militarizēta organizācija, kas darbojās 1928.—1930. gadā un kuru vadīja premjerministrs Augustīns Voldemārs. To 1927. gada beigās izveidoja valdošā Lietuvas Nacionālistu Savienība, lai palīdzētu apspiest savu opozīciju. Organizācija bija slepena, tā oficiāli darbojās kā sporta savienība no 1928. gada maija. Organizācijā bija vairāk nekā 4000 biedru.
Kad 1929. gada septembrī Voldemāru atcēla no premjerministra amata, prezidents Antanas Smetona mēģināja iecelt organizācijā savus cilvēkus. Kad šī taktika cieta neveiksmi, organizācija tika oficiāli slēgta 1930. gada 24. maijā. Tomēr Voldemāra atbalstītāji turpināja darboties un kļuva pazīstami kā Voldemarininkai ("voldemārieši"). Viņi plānoja vairākus pret Smetonu vērstus apvērsumus, kļuva arvien simpātiskāki pret fašismu un vācu okupācijas laikā Lietuvā bieži sadarbojās ar nacistiem. Dzelzs vilks tika īslaicīgi atjaunots 1941. gadā, lai atbalstītu pronacistisko Lietuvas Nacionālistu Partiju.
| Pēc profesijas | Skaits | % |
|---|---|---|
| Lauksaimnieki | 1631 | 39,1% |
| Valdības darbinieki | 1024 | 24,6% |
| Policijas darbinieki | 551 | 13,2% |
| Studenti | 523 | 12,6% |
| Amatnieki | 192 | 4,6% |
| Strādnieki | 98 | 2,7% |
| Citi | 145 | 3,5% |
| Pēc vecuma | Skaits | % |
| jaunāki par 21 | 418 | 10% |
| no 21 līdz 40 | 3426 | 82,3% |
| Vairāk nekā 40 | 320 | 7,7% |
| Pēc militārā dienesta | Skaits | % |
| Rezerves virsnieki | 194 | 4,7% |
| Rezerves karavīri | 2126 | 51% |
| Aktīvā militārpersona | 15 | 0,4% |
| Nav militāra | 1829 | 43,9% |
| Kopā | 4164 | 100% |
Ideoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzelzs Vilks sevi pasludināja par apolitisku organizāciju — tai nebija savas politiskās programmas un tā tikai aktīvi sargāja no pretvalstiskiem draudiem. Tomēr ļoti ātri Dzelzs Vilka vadītāji attīstīja savu ideoloģiju, noraidot demokrātiju par labu radikālismam un nacionālismam. Savā periodiskajā izdevumā Dzelzs Vilks neaizstāvēja savu šovinistisko ievirzi, taču noliedza jebkādas apsūdzības antisemītismā. Savos iekšējos dokumentos Dzelzs Vilks aizliedza jebkādus ekscesus pret ebrejiem, taču strādāja pie programmas, lai samazinātu ebreju ekonomisko ietekmi un atbalstītu lietuviešiem piederošos uzņēmumus.[2]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Petronis, Vytautas (2018-04-03). "Guarding the honor of the nation and the prosperity of the state: National Defense of Lithuania ‘Iron Wolf’ (1928-1930)". Journal of Baltic Studies 49 (2): 215–239. doi:10.1080/01629778.2017.1421241. ISSN 0162-9778.
- ↑ «Tarptautinė komisija Nacių ir Sovietinio okupacinių režimų nusikaltimams Lietuvoje įvertinti». web.archive.org. 2007-03-11. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-03-11. Skatīts: 2022-11-12.
 | Šis ar politiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |