Dzintra Klētniece
| Dzintra Klētniece | |
|---|---|
| Dzimusi |
Dzintra Griķe 1946. gada 17. februārī .svg){kind=small} Jumpravas pagasts, Rīgas apriņķis, Latvijas PSR |
| Mirusi | 2016. gada 14. decembrī (70 gadu vecumā) |
| Nodarbošanās | aktrise, režisore |
| Vecāki | tēvs Andrejs Griķis, māte Lilija Griķe |
| Brāļi, māsas | Benita Griķe |
| Dzīvesbiedrs | Nauris Klētnieks |
| Bērni | meita Kristīne Klētniece-Sika |
Dzintra Klētniece (dzimusi 1946. gada 17. februārī Rīgas apriņķa Jumpravas pagastā; mirusi 2016. gada 14. decembrī) bija latviešu teātra un kino aktrise un režisore.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzintra Klētniece piedzima 1946. gada 17. februārī Rīgas apriņķa Jumpravas pagastā. Tēvs — mežrūpnieks, māte — šuvēja. Vecāki bija aktīvi pašdarbnieki — dziedāja koros, dejoja un spēlēja teātri.[1] 1953. gadā uzsāka mācības Jumpravas skolā. Beigusi Rīgas 2. vidusskolu (1964) un Latvijas valsts konservatorijas Teātra fakultāti (1970).
Strādāja par aktrisi Valmieras Drāmas teātrī (1970-1975), Liepājas teātrī (1975-1991). Daugavpils teātra režisore, direktore un aktrise (1991-1994). Teātra "Kabata" aktrise un režisore (1995-1997).
Nozīmīgākās kino lomas Rīgas Kinostudijas spēlfilmās - Baibas māte filmā "Mana ģimene" (1982), Pamāte filmā "Sprīdītis" (1985), Leontīne filmā "Dīvainā mēnesgaisma" (1987) un Ragana filmā "Maija un Paija" (1990).[2]
Kopš 1996. gada organizējusi koncertus „Ābols no ābeles”, kas kļūst par ikgadēju pasākumu, kurā tiek pulcināti un dziedāt aicināti aktieri, viņu bērni un mazbērni. Kopš 2003. gada desmit gadus organizējusi Starptautisko monoizrāžu festivālu „Zvaigzne”.[3][4]
Bija precējusies ar režisoru Nauri Klētnieku. Meita aktrise un režisore Kristīne Klētniece-Sika, mazbērni Anna Sigita, Lilija Austra un Mārtiņš Jānis.[5]
Mirusi 2016. gada 14. decembrī.
Lomas teātrī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Oļa — Vijas Ventas (Ventas Vecumnieces) — Teikuma vidū punktu neliek (1970)
- Ludmila — Viktora Zebas — Sevi meklējot (1971)
- Ģertrūde — Viljama Šekspīra — Traģisks stāsts par Hamletu, Dānijas princi (1972)
- Made — Annas Brigaderes — Sievu kari ar Belcebulu (1972)
- Lovīsa — Hellas Vuolijoki — Niskavuori saimnieces jaunība (1973)
- Lovīsa — Hellas Vuolijoki — Niskavuori Heta (1974)
- Maira — Gunāra Priedes — Udmurtijas vijolīte (1974)
- Eka — Otara Joseliani — Sešas vecmeitas un viens vīrietis (1975)
- Kadrija — Enna Vetemā — Vakariņas pieciem (1976)
- Minna — Edvarda Vulfa — Puliera padēls smejas (1976)
- Katerina Ivanovna, Nastja — Fjodora Dostojevska — Noziegums un sods (1977)
- Rašele — Maksima Gorkija — Vasa Žeļeznova (1977)
- lēdija Makbeta — Viljama Šekspīra — Makbets (1977)
- Laimdota — Jāņa Raiņa — Uguns un nakts (1977)
- Marta — Edvarda Olbija — Kam no Vulfa kundzes bail? (1980)
- Ļusja — Viktora Slavkina — Stilīgais un viņa meita (1980)
- Pulkveža atraitne — Juhana Smūla — Pulkveža atraitne jeb Ārsti nezina nekā (1981)
- Alise — Frīdriha Dirrenmata — Spēlēsim Strindbergu (1982)
- Vasiluca — J.Druces — Laimes istabiņa (1986)
- Čāpiņiete — Jēkaba Janševska — Dzimtene (1986)
- Smalkā Anna — Andreja Upīša — Zaļā zeme (1987)
- Lavīze — Rūdolfa Blaumaņa — No saldenās pudeles (1994)
- Amanda — Raimonda Staprāna — Pēdējā izrāde (1996)
Filmogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1982 — "VAI inspektors"
- 1982 — "Mana ģimene" — Baibas māte
- 1985 — "Sprīdītis" — Pamāte
- 1987 — "Dīvainā mēnesgaisma" — Leontīne
- 1990 — "Maija un paija" — Ragana
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Dzintra Klētniece (arhīvs no www.latvijaslaudis.lv)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 2. martā.
- ↑ Māra Niedra. Teātris un kino biogrāfijās. 2.sēj. Rīga : Preses Nams, 2002.. 92.. lpp. ISBN 9789984957005.
- ↑ «Dzintra Klētniece (nekropole.info)».
- ↑ «NRA: Dzintras Klētnieces desmit gadus auklēta monoizrāžu festivāla ideja».
- ↑ «VAKARA ZIŅAS: Dzintra Klētniece visu laiku velta mazbērniem».
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- IMDb profils (angliski)
- Dzintra Klētniece vietnē kino-teatr.ru (krieviski)
- IN MEMORIAM. Dzintra Klētniece (kroders.lv)
|