Dāvida zvaigzne

Dāvida zvaigzne mūsdienās ir galvenokārt ebreju un jūdaisma simbols, kas sastāv no diviem trijstūriem, kuri kopā veido sešstaru zvaigzni. Tas ir attēlots uz sinagogām, ebreju kapavietām, Izraēlas karoga. Par dažu ebreju kopienu oficiālo zīmi un vispārīgu jūdaisma simbolu simbols sāka kļūt no 14. gadsimta,^[1] 19. gadsimtā tas kļuva populārs visā Austrumeiropā un 1897. gadā tika apstiprināts Pirmajā cionistu kongresā.^[1]

Vēsturiski saglabājusies sešstaru zvaigznes lietošana arī ar ebrejiem nesaistītos gadījumos, piemēram, Slovēnijas ģerbonī. Tomēr tad parasti tā nav divu trijstūru veidā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Simbols, ko tradicionāli izmantoja ne tikai ebreji, radās senatnē kā burvju zīme vai dekoratīvs elements.^[1]

Viduslaikos to sāka izmantot pārsvarā ebreji, bet tai vēl nebija tieši reliģiskas nozīmes. Viduslaiku ebreju mistiķi piedēvēja maģiskas spējas karaļa Dāvida vairogam, tāpat kā agrāk maģiskas spējas tika piedēvētas piecstaru zvaigznei kā "Zālamana zīmogam".^[2] Kabalisti popularizēja simbola izmantošanu aizsardzībai pret ļaunajiem gariem.

Ebreju kopiena Prāgā bija pirmā, kas kopš 14. gadsimta Dāvida zvaigzni izmantoja kā savu oficiālo simbolu.^[2] Sākot ar 17. gadsimtu, sešstaru zvaigzne pakāpeniski kļuva par daudzu citu ebreju kopienu simbolu, bet 19. gadsimtā to pieņēma cionisti. Vēlāk, Otrā pasaules kara laika Vācijā ebrejus piespieda uzšūt dzeltenu Dāvida zvaigzni uz sava apģērba.