Dūmu sastāvs

Dūmu sastāvs ir pirotehnisks sastāvs, kas paredzēts dūmu iegūšanai. Dūmu sastāvus lieto kinematogrāfijā dažādu speciālu efektu radīšanai — miglas imitācijai, ugunsgrēka un citu dūmu aizstāšanai; dažādās militārās un fantastiskās ainās. Pirotehnikā dūmu sastāvus izmanto uguņošanām, ko veic dienas laikā. Dūmu sastāvus lieto arī militārām vajadzībām — dūmu aizsega radīšanai, mērķu norādīšanai un signalizācijai dienas laikā; lauksaimniecībā aizsardzībai pret salnām un citur.

Dūmu sastāvi tiek iedalīti pēc dūmu krāsas (melni, balti un krāsaini dūmi), degšanas ilguma (ilgstoši degošas dūmu sveces, ātri sadegoši "dūmu uzliesmojumi"), ķīmiskā sastāva. Vairumu dūmu sastāvu var lietot tikai āra apstākļos, bet ir tādi, kas paredzēti izmantošanai telpās (nav toksiski vai kairinoši).

Dūmu sastāvi melnu dūmu iegūšanai

Melnus dūmus iegūst, aizdedzinot kālija hlorāta (Bertolē sāls) un antracēna vai naftalīna maisījumu. Strauju melnu dūmu uzliesmojumu iegūst, daļu antracēna aizstājot ar tiourīnvielu un kvēpiem. Antracēna vietā var lietot arī fenantrēnu vai karbazolu. Ļoti strauji sadeg arī maisījums no alumīnija un magnija pulvera (labāk alumīnija un magnija sakausējuma pulvera), heksahlorbenzola un teflona pulvera.

Vienkāršs melnu dūmu sastāvs ir hloroforma vai, labāk, tetrahloroglekļa maisījums ar alumīnija pulveri (alumīnijs atņem šīm vielām hloru, veidojot alumīnija hlorīdu, pāri paliek brīvs ogleklis kvēpu veidā), tomēr šķidru maisījumu grūtāk pielietot, turklāt šo sastāvu grūti aizdedzināt.

Dūmu sastāvi baltu dūmu iegūšanai

Rūpnieciski gatavots kino vajadzībām paredzēts baltu dūmu sastāvs satur kālija hlorātu, amonija hlorīdu, brūnogļu vasku (kalnu vasku) un krītu. Iekštelpām paredzēts sastāvs vaska vietā satur kolofoniju. Ātram baltu dūmu uzliesmojumam lieto sastāvu no alumīnija un magnija sakausējuma pulvera, kālija nitrāta un iditola. Kālija nitrāta vietā var ņemt stroncija nitrātu un pievienot Bertolē sāli, tad sastāvs sadegs ar sarkanu gaismu.

Militāriem mērķiem dūmu aizsega radīšanai mēdz lietot maisījumus, kas degot iztvaicē dažādas eļļas (piemēram, lineļļu). Tādi sastāvi satur amonija nitrātu un ogli, bet degšanas palēnināšanai — amonija hlorīdu. Efektīgāki, bet kaitīgāki ir sastāvi no šķidrām vielām, kas iztvaikojot strauji piesaista gaisa mitrumu — titāna tetrahlorīda, hlorsulfonskābes vai alvas un silīcija hlorīdiem. Arī fosfors ir derīgs militārā dūmu aizsega veidošanai, jo sadegot dod lielu daudzumu fosfora oksīda, kas piesaista gaisa mitrumu, veidojot baltu miglu.

Lielu daudzumu biezu, baltu dūmu no salīdzinoši neliela daudzuma maisījuma izdala pulverveida sastāvs, kas satur amonija nitrātu, ogli, eļļu un parafīnu (ANCEP). Šo pulveri ir diezgan grūti aizdedzināt, var izmantot brīnumsvecītes vai sajaukt nedaudz tā paša pulvera ar kālija nitrāta pulveri 5:1 attiecībā un pielietot to kā aizdedzinātāju. Ja pēc aizdedzināšanas maisījums deg ar liesmu un nedod dūmus, tad to var viegli nopūst. Vieglāku ANCEP aizdedzināšanu var panākt, palielinot amonija nitrāta daudzumu.

UZMANĪBU! Aizdedzinot slēgtos konteineros, ANCEP var eksplodēt, jo, pieaugot spiedienam, palielinās reakcijas ātrums!

Mūsdienās kinematogrāfijā un skatuves efektu radīšanā pirotehniskos balto dūmu sastāvus lielā mērā ir aizstājušas dūmu mašīnas.

Dūmu sastāvi pelēku dūmu iegūšanai

Lielu daudzumu pelēcīgu dūmu strauji izdala pulverveida vai cietas masas dūmu maisījums no kālija nitrāta un cukura. Atkarībā no pagatavošanas metodes, tas var arī degt ar liesmu. Ir trīs pagatavošanas metodes — sajaucot kālija nitrāta un cukura pulverus, izkausējot cukuru un iemaisot tajā kālija nitrātu, un abas vielas izšķīdinot ūdenī un pēc tam šķīdumu iztvaicējot. Šis maisījums deg tik strauji, ka to dažkārt izmanto par cieto raķešdegvielu.

Militārām vajadzībām pelēkus dūmus iegūst no heksahloretāna un cinka pulvera maisījuma. Tam degot, rodas cinka hlorīda (balti dūmi) un kvēpu (melni dūmi) sajaukums.

Dūmu sastāvi krāsainu dūmu iegūšanai

Krāsainu dūmu sastāvi satur krāsvielas (parasti organiskas), kuras spēj augstā temperatūrā nesadaloties iztvaikot — piemēram, izatīnu vai rodamīnu. Labākās dūmu krāsvielas ir tādas, kas spēj sublimēties. Kā oksidētāju izmanto galvenokārt Bertolē sāli. Krāsainie dūmu sastāvi satur arī tādas vielas kā tiourīnviela un laktoze (degošas vielas reakcijas uzturēšanai). Zaļus dūmus mēdz iegūt, sajaucot dzeltenu un zilu dūmu sastāvus, bet brūnus dūmus — piejaucot vēl arī violetu dūmu sastāvu. Krāsainus dūmus izmanto tikai ārpus telpām, jo tie ir toksiski vai kancerogēni.

Militārām vajadzībām lieto maisījumu no kālija hlorāta un laktozes, kas dod baltus dūmus, bet, piejaucot lielu daudzumu piemērotas krāsvielas — krāsainus dūmus. Piemēram, sastāvs, kas satur sintētisko indigo, rada zilus dūmus.

Skatīt arī

Literatūra

Г. А. Платов. Пиротехник. Искусство изготовления фейерверков. Москва:, Эксмо, 1984, 136. — 138. lpp. (krieviski)
А. А. Шидловский. Основы пиротехники. Москва:, "Машиностроение", 1973, 237. — 255. lpp. (krieviski)