Salna

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Salna uz nātru lapām.
Salna.

Salna ir atmosfēras nokrišņu veids, kurš veidojas uz zemes virsmas vai uz priekšmetiem. Tas ir plāns ledus kristāliņu slānis, kurš veidojas no ūdens tvaika. Bieži vien salnas veidošanās laikā ir arī migla.

Tāpat kā rasa, salna veidojas tāpēc, ka zemes virsma atdziest līdz temperatūrai, kas ir zem nulles un arī kas ir zemāka nekā gaisa temperatūra. Pēc formas salnas daļiņas atgādina sniegpārslas, bet atšķiras no tām ar to, ka tās nav tik līdzīgas viena otrai, jo veidojas atšķirīgos apstākļos, uz dažādu priekšmetu virsmas.

Salna ir viena no kaitīgākajām meteoroloģiskajām parādībām. Mērenā klimata zonā salnas ir normāla parādība, kas novērojamas pavasarī un rudenī. Sevišķi bīstamas ir pavasara salnas, kad augi tikko sāk attīstīties, jo tās aizkavē augu attīstību, rada augu bojājumus, tādēļ samazinās raža.

Ir trīs salnu tipi - radiācijas salnas, advektīvās salnas, jaukta tipa salnas.

Radiācijas salnas rodas, intensīvi atdziestot aktīvajai virsmai izstarojuma rezultātā. Radiācijas salnas rodas skaidrās bezvēja naktīs, kad gaisa diennakts vidējās temperatūras līmenis nav sevišķi augsts.

Šīs salnas ir vietēja rakstura un lielā mērā atkarīgas no vietas reljefa. Tās vairāk apdraud ielejasa, ieplakas, zemienes nekā nogāzes un pauguru virsotnes, it sevišķi tās apdraud meliorētas purvu augsnes un tur pastāv visilgāk.

Salnas bieži veidojas sausā gaisā uz sausas augsnes, retāk, ja gaiss ir mitrs.

Radiācijas salnas novērojamas tikai naktī un ilgst 5-10 stundas vai mazāk. Pavasara sākumā skaidrā, sausā bezvēja laikā tās var atkārtoties vairākas naktis no vietas.

 Advektīvās salnas rodas, ieplūstot aukstam kontinentālam arktiskam gaisam, kura temperatūra zemāka par 0 ºC. Šadas salnas parasti rodas pavasara sākumā un rudens beigās, pie tam notiek gaisa temperatūas pazemināšanās visā piezemes slānī. Tās var ilgt vairākas dienas pēc kārtass, aptver lielas teritorijas un ir maz atkarīgas no vietējiem apstākļiem. T;as var uznākt jebkurā diennakts stundā tad, kad aukstais gaiss sasniedzis attiecīgo vietu.

Jaukta tipa salnas veidojas, ieplūstot aukstam gaisam un atdziestot aktīvajai virsmai skaidrā laikā, pie kam abi šie procesi noris kompleksi. Salnas novērojamas nakts otrajā pusē un ilgst 3-5 stundas. Saulei uzlecot, sākas siltuma pieplūdums un salnas izbeidzas. Šo salnu intesitāti un ilgumu arī ietekmē atrašanās vieta[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1.Uldis Iljins 2. Aldis Pandalons. Meteoroloģija:Mācību līdzeklis bioloģisko specialitāšu bakalauriem, maģistrantiem un profesionālo studiju studentiem III daļa. Jelgava : Latvijas Lauksaimniecības universitāte, 2001. 84–86. lpp.