Ebliešu valoda ir izmirusi valoda, kura piederējusi semītu valodu saimei. Šajā valodā 3. gadu tūkstotīt p.m.ē. runāja Eblā — antīkā pilsētā, kura atradās mūsdienu Sīrijas valsts teritorijā.
1974. gadā Eblā tika atrastas māla plāksnītes, kurā teksts sākotnēji bija rakstīts nezināmā ķīļu raksta formā, ko nodēvēja par ebliešu rakstu. Par laimi tika atrasts senatnes rakstvežu izveidots krājums ar vietējā dialekta vārdu tulkojumu šumeru valodā. Šajā sarakstā bija ap 1500 vārdu, un tas uzskatāms par vienu no pasaules vecākajām vārdnīcām.[1]
