Edīte Pauls-Vīgnere
| Edīte Paula-Vīgnere | |
|---|---|
| Dzimusi |
1939. gada 16. septembrī |
| Mirusi |
2025. gada 23. februārī (85 gadu vecumā) |
| Tautība | latviete |
| Nozares | tekstilmāksla |
| Mācījusies | Latvijas Mākslas akadēmijā |
| Apbalvojumi | Triju Zvaigžņu ordenis (2014) |
| Skolotāji | Rūdolfs Heimrāts |
| Ģimenes locekļi |
|
Edīte Vīgnere (dzimusi 1939. gada 16. septembrī Rīgā, mirusi 2025. gada 23. februārī), pazīstama arī kā Edīte Paula-Vīgnere un Edīte Pauls-Vīgnere bija latviešu tekstilmāksliniece.[1] Edīte Pauls-Vīgnere veikusi nozīmīgu ieguldījumu Latvijas tekstilmākslā, veicinot tās starptautisko atpazīstamību. Viņas darbi, kā “Kafijas kantāte”, “Svētku salūts”, “Rīga”, kopš 20.gs. 70.gadiem guva ievērību autores izstāžu praksē. Mākslinieces darbi bija eksponēti plašai sabiedrībai pieejamos publiskajos interjeros, kā bijušais restorāns “Jūras pērle” (1980, Jūrmala), bij. R.Paula muzikālais centrs “Vernisāža” (2000, Vērmanes parks, Rīga) u.c.[2].
Dzīves gājums
[labot | labot pirmkodu]E. Vīgnere dzimusi 1939. gada 16. septembrī Rīgā Voldemāra Paula un Almas Matildes (dzim. Brodele) ģimenē, kur jau auga dēls Raimonds. Mācījusies Rīgas pilsētas Spilves pamatskolā, no 1958. līdz 1962. gadam — Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Tērpu modelēšanas un konstruēšanas nodaļā. Pēc RLMV Tērpu modelēšanas un konstruēšanas nodaļas absolvēšanas 1962.gadā Edīte Pauls-Vīgnere uzsāka darbu kā modelētāja LPSR Vieglās rūpniecības ministrijas modes uzņēmumā “Rīgas Modeļu nams” (1962—1963)[3].
Edīte Pauls-Vīgnere 1963.gada iestājās LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Tekstila mākslinieciskās noformēšanas nodaļā. Studiju laikā Edīte Pauls-Vīgnere piedalījās Republikas dekoratīvās un lietišķās mākslas izstādē (1967) un “Mākslinieku dienu” Dekoratīvi lietišķās mākslas izstādē (1968) u.c. 1968. gadā viņa absolvēja LMA Tekstila mākslinieciskās noformēšanas nodaļu ar diplomdarbu — “Zemes dziesma” (2x2m, gobelēna tehnikā), vadītājs Rūdolfs Heimrāts.
1971. gadā viņa kļuva par Latvijas Mākslinieku savienības biedri, bija ievēlēta par LMS valdes locekli (1972—1982), Mākslas Fonda Lietišķās mākslas nozaru padomes priekšsēdētāju (1974), LPSR Kultūras ministrijas mākslas darbu ekspertu komisijā (1972, 1976) u.c. 1995. gadā — Latvijas Tekstilmākslas asociācijas biedri.
Edīte Paula bija precējusies ar mūziķi Ivaru Vīgneru (1940—2007), dēls Pauls Vīgners (1965—2006).
Māksliniece mirusi 2025. gada 23. februārī Rīgā.
Radošā darbība
[labot | labot pirmkodu]Edīte Pauls-Vīgnere pēc LMA absolvēšanas piedalījusies izstādēs: “PSRS Dekoratīvā māksla” (1968, Maskava, Krievija), Republikas Lietišķi-dekoratīvas mākslas izstāde “Padomju varai Latvijā -50” (1969, AMM), “Mākslas audums” (1969, AMM) Republikas 8. jauno mākslinieku izstāde (1970, AMM), 1. Vissavienības izstāde “Padomju gobelēns-1” (1971, Maskava, Krievija), Republikas Lietišķi-dekoratīvas mākslas izstāde “Dziesmu svētkiem — 100” (1973, AMM), Vissavienības izstāde “Padomju gobelēns-2” (1974, AMM, bij. Valsts Mākslas muzejs, VMM, LMMIAD, bij. Latvijas Zinātniski tehniskās informācijas un tehniski ekonomisko problēmu zinātniski pētnieciskajam institūta izstāžu zāle, LZITZPI, tag. LNMM), 1.tekstimākslas simpozijs (1974, bij. PSRS Mākslas fonda Jaunrades nams, Dzintari, Jūrmala), Republikas “Mākslas dienu” mākslas izstāde (1976, VMM), Lodzas gobelēna triennāle (1976, Lodza, Polija, 2.prēmija), Republikas 1.minigobelēna izstāde (1977, AMM), 4. izstāde “Koks dekoratīvajā mākslā” (1978, AMM), Lodzas gobelēna triennāle (1978, Polija), Republikas 2.minigobelēna izstāde (1977, AMM), Republikas 4. tekstilmākslas izstāde (1986, bij. izstāžu zāle “Latvija”, LMMAID), 1. Vispārējā latviešu mākslas izstāde (1990, bij. Dekoratīvi lietišķās mākslas muzejs, DLMM, tag. DMDM, LNMM), Starptautiskā 6. tekstilmākslas simpozija T.Zaļkalna PSRS Mākslas fonda Jaunrades namā Dzintari izstāde (1992, DMDM), “Trešā” Tekstilmākslas asociācijas izstāde (1998, bij. Mākslas muzejs “Arsenāls”, LMMIAD, tag. LNMM), Latvijas tekstilmākslas izstāde (1998, Roma, Itālija), 2. Vispārējā latviešu mākslas izstāde, ekspozīcija “Cita paradigma”, (1998, AMM), “Latvijas Tekstilmāksla” (1999, Atēnas, Grieķija) “Latvijas māksla” izstāde (2000, Čehija), Tekstilmākslas un šķiedras mākslas triennāle “Tradicionālais un laikmetīgais” (2001, izstāžu zāle “Arsenāls”, LNMM), “Astotā” Tekstilmākslas asociācijas izstāde (2003, izstāžu zāle “Arsenāls”), “Latvijas Tekstilmāksla” (2004, Sevilja, Spānija), 2.Tekstilmākslas un šķiedras mākslas triennāle “Tradicionālais un laikmetīgais” (2004, izstāžu zāle “Arsenāls”), 3.Eiropas tekstilmākslas un šķidras mākslas triennāle (2007, izstāžu zāle “Arsenāls”) u.c.
Edīte Pauls-Vīgnere rīkojusi personālizstādes un nelielas grupu izstādes: “Edītes Pauls-Vīgneres tekstiliju izstāde” (1978, AMM), “Edīte Pauls-Vīgnere. Tekstils” (1980, Prāga, bij. Čehoslovākija), “Saule pilsētā un sentiments” (1998, galerija “Mode. Māksla”), “Vakar” (1999, izstāžu zāle “Arsenāls”), “Šodien” (1999, DMDM), “Edīte Pauls-Vīgnere. Tekstilijas. Pauls Vīgners. Gleznas+elektronika” (2005, “Reiterna nams”), “Edīte Pauls-Vīgnere. Personālizstāde” (2006, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejs, RVKM), “Mīļlietiņas” (2007, bij. galerija “ASūna”), “Sieviete un Mēness” (2008, “Ivonnas Veihertes Mākslas galerija”, katalogs), “Ak, sievietes!.. no volāniem līdz volāniem” (2009, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs, DMDM, LNMM), “Kafijas kantāte” (2019, DMDM, LNMM), “Tekstilijas” (2009, Cēsu Vēstures un mākslas muzeja izstāžu nams) “Skatiena evolūcija” (2021, muzejs “Caricino”, Maskava, Krievija), “Edīte Pauls-Vīgnere: Vecums rotaļājas” (2024, kopā ar dēla Paula Vīgnera (1965—2006) darbiem, “Ola Foundation” telpās) u.c.
Edīte Pauls-Vīgneres darbi bija iekļauti Latvijas mākslas reprezentācijas izstādēs Igaunijā, Polijā, Čehijā, Slovākijā, Ungārijā, Dānijā, Norvēģijā, Krievijā, ASV, bijušajā Dienvidslāvijā, Bulgārijā, Zviedrijā, Ēģiptē, Vācijā, Itālijā u.c..
Edīte Pauls-Vīgnere sadarbībā ar LPSR Mākslas fonda (MF) kombinātu “Māksla” veidojusi lielizmēra mākslas objektus sabiedrisku ēku un restorānu interjeriem — bijušās viesnīcas “Daugava” bāram “Dzelme” (1972);
“Jūras pērle” (1980, “Stalaktīti” (1979, 255x325cm, jaukta tehnika), “Zari-koraļļi” (1979, 245x337cm, jaukta tehnika), “Medūzas”, “Zirneklīši” (1980, 244x326cm, jaukta tehnika), “Jūras dzīvnieki” (1980, 245x450cm, jaukta tehnika), “Koraļļi” (1981, 50x195cm, 50x215cm, 50x226cm, 25x260cm, jaukta tehnika) pastāvēja no 1965-1996, Jūrmalas pilsētas atzinības raksts, 1980); gobelēns “Ainava ar putniem” tapis ievērojot 18.gs. stilistiku un tehnoloģiju (1982, Rundāles pils muzejs);
Jaunķemeru sanatorijas bārs (1983, “Sikspārņi”, “Lielais sikspārnis”, “Mazās pūcītes”, “Lielā pūce”, Jūrmalā, šobrīd demontēts).
Skatītājiem atpazīstami bija autores darbi — AS “Saules banka” (1995, Rīga, pastāvēja no 1992-2001), bij. “Piano bārs” (1998, Rīga), bij. muzikālais centrs “Vernisāža” (2000, Vērmanes parks, Rīga, pastāvēja no 1996 — 2006) u.c.
Edītes Pauls-Vīgneres darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, kā arī privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs[4].
Uzrakstījusi monogrāfiju “Ak, sievietes! Teatrālās tekstilijas” (2023, sast. Edīte Pauls-Vīgnere, Izglītības un kultūras atbalsta biedrība “Balta”).
Attēlu galerija
[labot | labot pirmkodu]Edītes Pauls — Vīgneres darbu attēli no izstādes "Kafijas kantāte" Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (2019. — 2020.gada sezona).
|
Apbalvojumi un pagodinājumi
[labot | labot pirmkodu]- Latvijas PSR Valsts prēmija literatūrā, mākslā, arhitektūrā, 1977. gadā.
- Latvijas PSR Nopelniem bagātās mākslas darbinieces goda nosaukums, 1979. gadā
- Latvijas PSR Tautas mākslinieces goda nosaukums, 1986. gadā par nopelniem dekoratīvi lietišķās mākslas attīstībā
- III šķiras Triju Zvaigžņu ordenis, 2014[5];
- Purvīša balva par mūža ieguldījumu.[6], 2023. gadā
Nozares apbalvojumi:
- 1. Vissavienības izstāde “Padomju gobelēns-1” (1971, TSSI paviljons “Kultūra”, Maskava, Krievija, bronzas medaļa),
- LMS Balva par gada sniegumu (1972, diploms, medaļa),
- 3.Vissavienības izstādes “Fiziskā kultūra un sports tēlotājmākslā” (1972, Maskava, Krievija, 2.pakāpes diploms),
- Sociālistisko valstu lietišķās mākslas kvadriennāle (1974, Erfurte, Vācija, 2.prēmija),
- PSRS Mākslas Akadēmijas (1975, diploms),
- Starptautiskā audumu metu izstāde (1977, prēmija, diploms),
- PSRS KM sudraba medaļa (1978).
1979. gadā kinorežisore Vija Bunka par E. Vīgneri uzņēma dokumentālo filmu "Dzīparos apslēptā pasaule".
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ Latvijas enciklopēdija. 4. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2007. 698. lpp. ISBN 978-9984-9482-4-9.
- ↑ https://www.lms.lv/aktualitates/seru-vestis/in-memoriam-edite-pauls-vignere-16-09-1939-02-2025/
- ↑ https://www.lms.lv/aktualitates/seru-vestis/in-memoriam-edite-pauls-vignere-16-09-1939-02-2025/
- ↑ https://www.lms.lv/aktualitates/seru-vestis/in-memoriam-edite-pauls-vignere-16-09-1939-02-2025/
- ↑ «Par Triju Zvaigžņu ordeņa piešķiršanu un apbalvošanu ar goda zīmi - Latvijas Vēstnesis». www.vestnesis.lv (latviešu). 2014. gada 30. oktobrī. Skatīts: 2020-08-14.
- ↑ «Nosaukti 'Purvīša balvas' kandidāti; mūža balva – tekstilmāksliniecei Edītei Pauls-Vīgnerei». Delfi Kultūra.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
https://www.lms.lv/aktualitates/seru-vestis/in-memoriam-edite-pauls-vignere-16-09-1939-02-2025/
|

