Edža sala

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Edža sala
Edgeøya
Edža sala
Lī raga piekraste salas ziemeļaustrumos
Ģeogrāfija
Edža sala
Izvietojums Ziemeļu Ledus okeāns
Koordinātas 77°45′N 22°30′E / 77.750°N 22.500°E / 77.750; 22.500Koordinātas: 77°45′N 22°30′E / 77.750°N 22.500°E / 77.750; 22.500
Arhipelāgs Svalbāra
Platība 5073 km²
Garums 114 km
Platums 79 km
Krasta līnija 502 km
Augstākais kalns Kvitīsens un Stūrskavlens
590 m
Administrācija
Karogs: Norvēģija Norvēģija
Teritorija Svalbāra
Demogrāfija
Iedzīvotāji 0
Edža sala Vikikrātuvē

Edža sala (norvēģu: Edgeøya) ir Norvēģijai piederoša neapdzīvota sala Arktikā, trešā lielākā no Svalbāras arhipelāga salām.[1]

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Edža sala izvietojusies arhipelāga dienvidaustrumos. Stūrfjords rietumos to atdala no Špicbergenas, Frīmena šaurums ziemeļos — no Barenca salas, bet Olgas šaurums ziemeļaustrumos — no Karaļa Kārļa Zemes. Salas dienvidu un dienvidaustrumu krastus apskalo Barenca jūra. Krasts klinšains, salīdzinot ar citām arhipelāga salām mazāk izrobots, piekrastē daudz nelielu saliņu un klinšu. Vairāk kā 40% no salas teritorijas aizņem ledāju masīvi. Lielākais no tiem ir Edža salas ledājs dienvidaustrumos. Salas augstākie punkti ir 590 m augstās ledus kupolu Kvitīsena un Stūrskavlena virsotnes salas ziemeļdaļā.

Salā valda arktiskais jūras klimats ar tundrai raksturīgo dzīvnieku un augu valsti. Mīt leduslāči, ziemeļbrieži, vasarā ligzdo vairākas putnu sugas. Visu salas teritoriju aizņem Dienvidaustrumu Svalbāras dabas rezervāts.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sala nosaukta britu vaļu mednieka Tomasa Edža (Thomas Edge) vārdā, kurš apgalvoja, ka viens no viņa kuģiem to atklājis 1616. gadā. Tomēr holandiešu ceļotāja un kartogrāfa Jorisa Karolusa (Joris Carolus) 1614. gadā publicētajā kartē jau ir atzīmēts salas dienvidu krasts, kas sadalīts divās daļās un viena nosaukta par Nezināmo krastu (Onbekende Cust), bet otra — par Morfinu (Morfyn).

Salā nav bijušas pastāvīgas cilvēku apmetnes, vienīgi nelielajās piekrastes saliņās Belšes salā un Tūsenējanēs ir vēstures liecības par vaļu un valzirgu medību laikmetu. No 1968. līdz 1989. gadam Doleritnesetas ragā salas ziemeļrietumos darbojās Nīderlandes polārstacija Kaplī.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]