Edža sala

Edža sala
Edgeøya
Lī raga piekraste salas ziemeļaustrumos
Ģeogrāfija
Izvietojums	Ziemeļu Ledus okeāns
Koordinātas	77°45′N 22°30′E
Arhipelāgs	Svalbāra
Platība	5073 km²
Garums	114 km
Platums	79 km
Krasta līnija	502 km
Augstākais kalns	Kvitīsens un Stūrskavlens 590 m
Administrācija
Norvēģija
Teritorija	Svalbāra
Demogrāfija
Iedzīvotāji	0
Edža sala Vikikrātuvē

Edža sala (norvēģu: Edgeøya) ir Norvēģijai piederoša neapdzīvota sala Arktikā, trešā lielākā no Svalbāras arhipelāga salām.

Ģeogrāfija

Edža sala izvietojusies arhipelāga dienvidaustrumos. Stūrfjords rietumos to atdala no Špicbergenas, Frīmena šaurums ziemeļos — no Barenca salas, bet Olgas šaurums ziemeļaustrumos — no Karaļa Kārļa Zemes. Salas dienvidu un dienvidaustrumu krastus apskalo Barenca jūra. Krasts klinšains, salīdzinot ar citām arhipelāga salām mazāk izrobots, piekrastē daudz nelielu saliņu un klinšu. Vairāk kā 40% no salas teritorijas aizņem ledāju masīvi. Lielākais no tiem ir Edža salas ledājs dienvidaustrumos. Salas augstākie punkti ir 590 m augstās ledus kupolu Kvitīsena un Stūrskavlena virsotnes salas ziemeļdaļā.

Salā valda arktiskais jūras klimats ar tundrai raksturīgo dzīvnieku un augu valsti. Mīt leduslāči, ziemeļbrieži, vasarā ligzdo vairākas putnu sugas. Visu salas teritoriju aizņem Dienvidaustrumu Svalbāras dabas rezervāts.

Vēsture

Sala nosaukta britu vaļu mednieka Tomasa Edža (Thomas Edge) vārdā, kurš apgalvoja, ka viens no viņa kuģiem to atklājis 1616. gadā. Tomēr holandiešu ceļotāja un kartogrāfa Jorisa Karolusa (Joris Carolus) 1614. gadā publicētajā kartē jau ir atzīmēts salas dienvidu krasts, kas sadalīts divās daļās un viena nosaukta par Nezināmo krastu (Onbekende Cust), bet otra — par Morfinu (Morfyn).

Salā nav bijušas pastāvīgas cilvēku apmetnes, vienīgi nelielajās piekrastes saliņās Belšes salā un Tūsenējanēs ir vēstures liecības par vaļu un valzirgu medību laikmetu. No 1968. līdz 1989. gadam Doleritnesetas ragā salas ziemeļrietumos darbojās Nīderlandes polārstacija Kaplī.